Foto: aizejošā ziema vēl pēdējo reizi apglezno Ķūķu klintis
Pirms atkusnis paguvis ieviest savas korekcijas dabā, cēsiniecei Dacei Spalviņai izdevies iemūžināt vienu no pēdējiem aizejošās ziemas mākslas darbiem – apledojušās un apsnigušās Ķūķu klintis.
Šis dabas objekts atrodas Gaujas labajā krastā pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā – 43m. Augšējo daļu – virs smilšakmeņiem – veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10m, tā rakstīts interneta vietnē "latvia.travel".
Klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. Līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, un to dēļ senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem.
Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums.
Ķūķu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Alas nav paredzētas apmeklēt.
Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais Daces veikums. Pavisam nesen cēsiniece bija par liecinieku teicamai jūras, sniega, ledus un saules saspēlei pie Tūjas mola.
