Gada laikā no ģimenēm izņem ap 1000 bērnu; vairāk nekā puse kļūst par "sistēmas bērniem"

Diemžēl mazāk nekā puse šo bērnu atgriežas bioloģiskajā ģimenē, pārējiem nepieciešami alternatīvi aprūpes risinājumi – vispirms aizbildņi, tuvinieki vai audžuģimenes. Ja arī tas nav iespējams, bērni nonāk bērnu namos. Kā atzina Kurme, valstī trūkst gan audžuģimeņu, gan viesģimeņu: "Skaits, kādu mums vajag, ir krietni lielāks nekā mums ir." Lai to mainītu, Labklājības ministrija aktīvi īsteno informatīvu kampaņu, uzsvaru liekot uz reģioniem un tiešu komunikāciju ar sabiedrību.

Viesģimenes tiek izceltas kā pieejamāka forma tiem, kas vēlas sniegt atbalstu, bet vēl nav gatavi uzņemt bērnu ilgtermiņā. "Tā ir iespēja dot bērnam drošu vidi uz īsu brīdi – nedēļas nogalē vai brīvlaikā. Šis ir veids, kā sabiedrība var dot pretim tiem, kam šobrīd nav citu resursu," skaidroja Kurme. Viņa uzsver, ka viesģimene nav jāuztver kā gadījuma lēmums – nepieciešama sagatavošanās, sarunas ar speciālistiem, psihologa izvērtējums un atklāta izpratne par bērna vajadzībām un iespējamo ietekmi.

Lai motivētu sabiedrību iesaistīties, valsts ir sākusi palielināt gan finansiālo, gan emocionālo atbalstu uzņemošajām ģimenēm. Audžuģimenēm un aizbildņiem tiek paredzēta atlīdzība un papildu finansējums individuālām bērna vajadzībām, savukārt viesģimenēm tiek segta uzturēšanās nauda par bērna aprūpi. "Svarīgi ir būt atvērtiem, saprotošiem un informētiem – mēs redzam, ka interese sabiedrībā aug, taču tam jāseko arī praktiskam atbalstam un izglītošanai," norādīja Kurme.