Gorkšs: Problēmjautājums komunikācijā ar valsts institūcijām ir dialoga kvalitāte

"Notiek sarunas, bet bieži vien galarezultāta tām nav. Vai tas ir valdības garo gaiteņu dēļ vai nevēlēšanās uzklausīt dēļ, man vēl ir jānoskaidro," sacīja Gorkšs.

Viņš arī norādīja, ka LDDK ir vairāk nekā 160 biedru, un interešu, aktualitāšu loks ir pietiekami plašs, tādēļ LDDK cenšas tās apkopot lielākos blokos.

Tostarp, pēc Gorkša teiktā, viens ir konkurētspējas veicināšana, kas ietver nodokļu jautājumus. LDDK aktīvi iesaista  savus ekspertus gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas darba grupās, lai spētu mainīt to, ka šobrīd reģionā ir nekonkurētspējīgi darbaspēka nodokļi, kas ietekmē to, ko darba devēji var sasniegt konkurētspējas aspektā.

Otrs lielais bloks ir sociālie jautājumi un veselība, lai, no vienas puses, nodrošinātu darbiniekiem sociālās garantijas, no otras puses, lai tas neatstāj pārāk lielu slogu uz darba devēju budžetiem. Trešais bloks ir darbaspēka pietiekamības jautājums, kur ir diskusijas, vai ir nepieciešams darbaspēks no ārvalstīm. Klāt tam ir delikātais jautājums par pensionēšanās vecumu, norādīja Gorkšs.

Viņš skaidroja – tas, kā šajā jomā notiek LDDK darbs, ir atzinumu, ierosinājumu sniegšana, likumdošanas iniciatīvu virzīšana. "Galvenais ir operatīvi uzklausīt biedru viedokļus un sagatavot informāciju un LDDK argumentus, lai mēs valsts institūcijām tiešām būtu partneris, nevis tikai oponents debatēs," atzina LDDK ģenerāldirektors.

Runājot par Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) naudu un ar to saistīto uzņēmēju vēstuli par to, ka Centrālā finanšu un līguma aģentūra (CFLA) un Finanšu ministrijas atbildīgie ierēdņi rīkojas ļoti lēni un ir apdraudēta ANM projektu īstenošana, Gorkšs norādīja, ka šis rezonē ar iepriekš teikto par dialoga kvalitāti.

"Šobrīd esam nonākuši pie tā, ka LDDK, kompetenču centri, Finanšu ministrija un CFLA sēž pie viena sarunu galda. Mēs esam sapratuši, ka tiešām dialoga kvalitāte nav bijusi tāda, lai iesaistītās puses spētu līdz galam izprast viena otras argumentāciju. Līgumi ir noslēgti jau pirms vairākiem mēnešiem, kompetenču centri ir uzsākuši darbību un neskaidrība par AMN finansējuma pieejamību rada lielu trauksmi," sacīja Gorkšs.

Viņš piebilda, ka LDDK pārstāvji vairākas reizes ir tikušies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, un, Gorkša skatījumā, vismaz daļēji ir saprasts pārpratumu cēlonis. Notiek konsultācijas arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par šo jautājumu. Pašlaik daļa no finansējuma tiks novirzīta kompetenču centriem un par daļu būs vēl diskusijas, lai pēc iespējas īsā laikā spētu šos pārpratumus novērst un plānveidīgi izmantot kompetenču centriem pieejamo finansējumu.

"Bieži vien, kaut ko nepasakot līdz galam, viena puse otras puses darbības var iztulkot nepareizā veidā. Mūsu kā LDDK mērķis tad arī ir visas iesaistītās puses sēdināt pie viena galda un ļoti atklāti par šīm tēmām runāt", norādīja Gorkšs.

Vienlaikus viņš minēja, ka pēdējā sanāksme Finanšu ministrijā parādīja, ka, lai arī sarunas var aiziet augstos toņos, proaktīva otras puses uzrunāšana, dialogs, uzklausīšana, izskaidrošana un risinājumu meklēšana var novest pie daudz efektīvāka rezultāta. Arī AMN finanšu mehānisma būtība ir, lai visas iesaistītās puses procesa gaitā saprastos. "Mērķis jau visiem ir viens – stimulēt ekonomisko aktivitāti valstī," piebilda Gorkšs.

Jau vēstīts, ka Gorkšs ģenerāldirektora amatā darbu sāka šogad 11.aprīlī.