IeM lielajās pilsētās rosinās atvērt Ukraiņu atbalsta centrus
Lai tiktu galā ar ukraiņu pieplūdumu, Rīgas mērs jau vairākkārt aicinājis palīgā nākt gan valsti, gan citas pašvaldības. Nu aicinājums sadzirdēts, un atbildīgā Iekšlietu ministrija (IeM) jau 24. martā ukraiņu atbalsta centru atvēršanu sola pārrunāt ar Lielo pilsētu asociāciju, vēsta TV3 Ziņas.
"Mēs, protams, skatīsimies vispirms uz risinājumiem, ko piedāvās pašas pilsētas. Taču paturam arī tiesības iesniegt grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ja būs tāda nepieciešamība. Bet es ceru, ka mums izdosies vienoties par nosacījumiem, kā mēs virzāmies uz šo reģionālo centru atvēršanu."
Asociācijā gan TV3 Ziņām stāsta, – reģionos vienotas informācijas sistēmas strādā labi un centru atvēršana ķeksīša pēc nav īstais risinājums.
"Tās ir 500 ģimenes Jūrmalā, 300 Ventspilī, kas jau ir uzņemtas un ļoti veiksmīgi darbojas – bērni mācās skolā, vecāki atraduši darba vietas, tā sistēma jau daudzās vietās ļoti veiksmīgi strādā."
Vienlaikus asociācijā saka, – pilsētas ir gatavas palīdzēt Rīgai absorbēt ukraiņu pieplūdumu, taču tam nepieciešama palīdzība no valsts.
"Ideāli būtu, ka šos cilvēkus vajadzētu fiksēt jau uz robežas. Lai nav tā, ka viņi dažādos veidos ierodas Latvijā un tad atnāk uz kādu no centriem un izraisa lielu spriedzi tajā vietā. Ja viņus fiksētu uz robežas, pašvaldības varētu tam gatavoties un būtu saprotams, kur viņi plāno braukt."
Arī IeM norāda, ka brīdī, kad izmitināšana būs nepieciešama vairāk nekā 10 000 ukraiņu, cilvēkus plānots dalīt pēc proporcionalitātes principa. Proti, balstoties uz novados esošo iedzīvotāju skaitu, tiks noteikts, cik ukraiņu pašvaldībai jāuzņem. Esot gatavs arī plāns, ko darīt, kad izmitināšanas telpas izbeigsies.
"Mēs saprotam, ka dzīvojamo telpu daudzums nav neierobežots Latvijā. Mēs skatāmies uz nākamo soli kā uz nepieciešamību pielāgot skolas, kuras ir izremontētas, bet ko pašlaik neizmanto mācībām. Vai citi tāda veida centri, ēkas, kas ir sagatavoti pašvaldībās. Mēs veidosim piedāvājumus valdībai attiecībā uz līdzekļiem, kas ir nepieciešami pašvaldībām piemērošanai."
Cilvēku pārvešanu no Rīgas uz reģioniem lielo pilsētu asociācija atbalsta un norāda – to var darīt jau tagad, jo daudzviet uzņemšanas telpas stāv pustukšas. Ņemot vērā, ka uz Rīgu daudzi ukraiņi atbrauc pašu spēkiem un piespiest viņus braukt uz citurieni neviens nevar, Valaiņa ieskatā šiem cilvēkiem godīgi būtu jāpasaka – jūs gaida citā pilsētā, tur palīdzības būs vairāk.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija arī norāda, ka valstij ar steigu jāsāk domāt par to, ko darīt brīdī, kad esošajās izmitināšanas vietās viss būs pilns. Proti, pat ja pašvaldības varēs ukraiņus izmitināt, piemēram, skolās šobrīd neesot ne gultu, ne citu sadzīves lietu, ko viņiem nodrošināt.
"Ja mēs skatāmies EK prognozes par to, kāds kopējais bēgļu skaits varētu būt, tad mums jau šodien jāsāk domāt par materiāltehniskās bāzes stiprināšanu, kas ir matrači, gultas. Tas nebūtu viesmīlīgi, ja mēs, uzņemot bēgļus, liktu viņiem gulēt uz dēļu grīdām, manuprāt, būtu tikai normāli, ja mēs kā demokrātiska valsts sagatavotos tam nopietni," pauda Valainis.
Iekšlietu ministre tuvākajās dienās dosies arī uz Briseli, lai par atbalstu Ukrainas bēgļiem spriestu Eiropas mērogā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
