Uz saturu

Igauņiem bažas par Latvijas spēju izbūvēt "Rail Baltica"; Saeimas deputāti aicina Baltijas vidū nekašķēties

"Rail Baltica" būvnieki šobrīd lāpstu zemē iedūruši tikai starp Rīgu un Lietuvu. Tā skaidro Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, kuru vadībā šobrīd tiek izstrādāti likuma grozījumi, ar kuru palīdzību cer iekustināt šī projekta virzību. Vienlaikus deputāti uzsver, ka šis nav īstais laiks, lai Baltijas kaimiņi kašķētos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai saprastu, kādēļ igauņiem ir bažas, ka 2030. gadā "Rail Baltica" trase Igaunijas pusē varētu aprauties pie Ainažiem, atliek paraudzīties uz atšķirīgajiem būvniecības tempiem. Igaunijā šobrīd aktīvi darbi notiek jau vairāk nekā 100 kilometru garā sliežu ceļa posmā no Tallinas Latvijas virzienā, veikta arī plaša trases atmežošana.

Tikmēr pie mums temps ir divtik lēnāks – finansējums pietiek 45 kilometru pamattrases izbūvei, taču realitātē darbi šobrīd notiek vēl mazākā apjomā, turklāt tikai virzienā uz Lietuvu. Virzība uz ziemeļiem sākta nav, turklāt pa vidu jāpārvar vēl milzu šķērslis – Rīgas HES ūdenskrātuve.

Andris Kulbergs
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, "Apvienotais saraksts"

"Mēs tur nevienu milimetru neesam pakustējušies pamattrasē, un tas ir HES tilts. Tilts pār HES baseinu Daugavā. Tas ir dārgākais elements, sarežģītākais elements, tādu nav ne Igaunijā, ne Lietuvā. Un igauņi objektīvi prasa par šo jautājumu, jo vilciens jau nekur nekursēs, ja neatrisinās jautājumu par šo tiltu."

Par šo tiltu neskaidrību aizvien tiešām daudz – gan, cik tas maksās, gan, kāds risinājumu šajā pārvadā vispār būtu jāizmanto. Vienlaikus deputāti šodien uzsvēra – šis nav īstais laiks, lai Baltijas kaimiņi kašķētos.

Kaspars Briškens
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, "Progresīvie"

"Šis noteikti nav brīdis savstarpējiem Baltijas valstu ķīviņiem. Šeit šobrīd ir jāskatās vienā virzienā – Baltijas valstu ministru prezidentiem plecu pie pleca ir jāgatavojas Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām, kur Baltijas valstīm ir jāizcīna pietiekams finansējums, lai visi varētu realizēt projekta pirmo kārtu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien, turpinot skatīt likuma grozījumus "Rail Baltica projekta īstenošanas likumā", uzsvēra – lai projekts virzītos uz priekšu, plecu pie pleca jāstrādā arī premjerei un visām ministrijām. Šie grozījumi paredz, ka turpmāk lielāku atbildību dzelzceļa projekta īstenošanā tiktu noteikta vairākām ministrijām un arī premjerei, kurai šis projekts būtu jāvada. Tas tādēļ, ka šobrīd visa atbildība uzlikta Satiksmes ministrijai, kura acīmredzami viena pati šo nastu panest nespēj.

Jānis Vitenbergs
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, Nacionālā apvienība

"Vienalga jau kāds un cik jaudīgs būs tas Satiksmes ministrs, bet, ja viņam nav atbalsta no pārējiem kolēģiem, ko viņš tur izdarīs? Ja premjere to vada vai kāds no premjeres komandas, tad viņa var kā kapteinis uzdot, lai viņi sanāk kopā un šādus jautājumus atrisina. Jo, ja to nepanāksiet un nemainīsiet, tur būs lielas ziepes."

No sēdē klātesošajiem ministriju pārstāvjiem gan izskanēja skepse par kādu konkrētu atbildības jomu sadalīšanu un šaubas, vai izmaiņas likumā veicinās būvdarbu virzību.

Jānis Patmalnieks
VARAM parlamentārais sekretārs, "Jaunā Vienotība"

"Vai tiešām vēl viena darba grupa būs tas, kas palīdzēs glābt šo projektu? Drīzāk tas, ko Finanšu ministrijas pārstāvis Upenieks teica, ka te vajag skaidras atbildības, kurš ir atbildīgs par šo projektu. Un tas nav tikai premjers."

Andris Kulbergs
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, "Apvienotais saraksts"

"Jūs vienkārši pasakiet – nē, mēs negribam uzņemties atbildību. Nerakstīsim iekšā premjeri. Viss, pietiek. Nav jātaisa baigā diskusija skaista. Mēs visi te saprotam, ka jākoordinē projekts. Igauņi to pierāda, leiši to pierāda. Ja premjers iesaistās."

Arī Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre šodien pauda – pie projekta vadības jāpaliek Satiksmes ministrijai.

Karina Ploka
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre, "Jaunā Vienotība"

"Šobrīd Satiksmes ministrija ir par šo projektu atbildīga. Nenoliedzami arī pārējām ministrijām ir jāiesaistās šajā projektā, par to Ministru kabinetā ir bijusi diskusija, bet par to, ka premjers vienpersoniski var dot kādai pašvaldībai vai ministrijai uzdevumus, es domāju, par to ir ļoti stipri jādomā un jādiskutē."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komisija šodien ieceri, ka "Rail Baltica" projektā atbildības jānosaka arī citām ministrijām un premjerei, vienojās virzīt pirmajam lasījumam. Ņemot vērā daudzās iebildes, sagaidāms, ka uz otro lasījumu tiks saņemti daudzi priekšlikumi un diskusijas par šo likumprojektu būs garas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm