Ilona burā: Ušvaja, iepazīšanās ar jahtu un visu komandu, un kāpēc aizkavējās iziešana uz Urugvaju

Tepat arī blakus Ušvajas aeroklubs. Bez ūdens satiksmes te ir arī šarmanta un dzīvīga gaisa satiksme ar nelieliem lidaparātiem.

Ušvajas piestātnes ir galvenais punkts, no kurienes tiek organizēti tālāki pārgājieni uz Antarktīdu. To var just. Laivas šeit ir nopietnas. Lai burātu starp ledājiem, nepieciešams pamatīgs aprīkojums un augsta jahtu korpusa izturība. Piemēram, mūsu jahta ir alumīnija.

Kad esam piestātnē, ieraugām stalti izslietus baltos mastus. Te viņa ir – skaistā un 21 metru garā jahta "Mon Coeur". Plati smaidot, mūs sagaida kapteinis – Ilgonis Balodis! Sasveicināmies, pārmijam dažus vārdus par pārlidojumu un dodamies iekšā. Uzreiz lielu prieku sagādā tas, ka jahtas stūrēšana notiek slēgtā vidē (kokpitā). Būsim pasargāti no vējiem un pamatīgās viļņu skalošanās, bet pēcāk arī no saules tiešiem stariem.

Kāpjam pa trepēm lejā un ieejam pamatīgā viesistabā. Šī ir teicami komandas sanākšanas vieta ar lielu pusdienu galda. Un te arī viņi visi ir – komandas biedri. Izrādās, uz jahtas bez mums pieciem latviešiem būs vēl pieredzējuši 3 ukraiņi, kas šo laivu pārzina un ir burājuši ar to. Kapteiņa pirmais palīgs – Andrejs, matrozis – Jevgēnijs un jahtas tehniķis – Staņislavs, kurš ar mums būrās vien līdz Urugvajai, pastāstot par jahtas specifiku un citām svarīgām lietām, kas jāzina pirms tālāka pārgājiena pāri Atlantijas okeānam.

Komanda ir ļoti sirsnīga, un patiesi priecājamies satikties visi. Vienojāmies, ka darba valoda būs krievu, jo nedz mēs zinām ukraiņu, nedz, protams, viņi latviešu. Pati izjūtu diezgan lielu izaicinājumu, jo burāšanas terminoloģija nav zināma, bet reizē tā ir priekšrocība – būs iespēja papildināt un praktizēt zināšanas.

Maiņu grafiks līdz iziešanas dienai nav zināms. Par maiņu sastāvu, atbildīgajiem un maiņu ciklu kapteinis solīja informēt iziešanas rītā.

Kopumā jahta ir ļoti komfortabla. Ir virtuve ar krāsni, saldētavu un ledusskapi. Kafijas automāts un mikroviļņu krāsns šķiet neredzētas ekstras. Laiva ir apsildāma un dušās ir karstais ūdens, kuras, starp citu, uz šīs jahtas ir trīs. Ar tik aprīkotu un komfortablu jahtu garākā pārgājienā burāšu pirmo reizi. Lūkosim, protams, ko no visiem neierastajiem papildu labumiem varēsim izmantot esot krastā un kurus esot okeānā.

Diemžēl plāni par izbraukšanu svētdien, 8. martā, mainījās un jahtai nācās atgriezties atpakaļ Ušvajā. Izejot no ostas, pēc apmēram 30 minūtēm mūs pa rāciju izsauca prefektūra, kas laipni paskaidroja, ka iziešanas laiks ir pagājis, proti, no dokumentu nokārtošanas laika (imigrācijas dienestā) izceļot no Argentīnas nepieciešams 24 stundu laikā. Un, ņemot vērā to, ka šodien ir svētdiena, un, jāatzīst, ka te tomēr valda spāniskais miers, vienīgais piedāvātais risinājums bija gaidīt pirmdienu.

Tā nu arī darījām un 9. martā plkst. 11.05 pēc UTC-3 laika esam atdevuši galus un izgājām no ostas otro reizi.

Nākamajos stāstos izrādīšu jahtu un pastāstīšu, kā tika sagādāta pārtika.