Īss snaudiens pa dienu var palīdzēt ilgāk uzturēt veselas smadzenes

Lai gan iepriekšējie pētījumi liecina, ka ilgas snaudas varētu būt agrīns Alcheimera slimības simptoms, citi pētījumi atklājuši, ka īsa snauda var uzlabot cilvēku spēju mācīties.

Tagad pētnieki saka, ka viņi ir atraduši pierādījumus, kas liecina, ka miegs var palīdzēt aizsargāties pret smadzeņu saraušanās procesu, kas notiek līdz ar vecumu.

"Saskaņā ar šiem pētījumiem mēs atklājām saistību starp parasto snauduļošanu dienas laikā un lielāku kopējo smadzeņu tilpumu, kas varētu liecināt, ka regulāra gulēšana nodrošina zināmu aizsardzību pret neirodeģenerāciju, kompensējot sliktu miegu," norāda pētnieki.

Pētnieki no UCL un Urugvajas Republikas universitātes ziņo, kā secinājumiem viņi izmantoja datus no Apvienotās Karalistes "Biobank" pētījuma, kurā tika apkopota ģenētiskā, dzīvesveida un veselības informācija par 500 000 cilvēkiem vecumā no 40 līdz 69 gadiem.

Komanda izmantoja datus no 35 080 "Biobank" dalībniekiem, lai noskaidrotu, vai ģenētisko variantu kombināciju, kas iepriekš ir bijusi saistīta ar parasto dienas miegu, un ir saistīta arī ar smadzeņu tilpumu, izziņu un citiem smadzeņu veselības aspektiem.

Tā kā šādi varianti tiek iestatīti dzimšanas brīdī un tiek pieņemti pēc nejaušības principa, šī pieeja ļauj pētniekiem pārbaudīt miega ietekmi uz smadzenēm, samazinot to dzīvesveida faktoru ietekmi, kas var ietekmēt cilvēku snauduļošanas paradumus un smadzeņu veselību, piemēram, smēķēšana vai fizisko aktivitāšu trūkums

Lai gan sākotnēji izrādījās, ka dalībniekiem, kuri ziņoja, ka viņi nekad vai reti snauž dienas laikā, kopējais smadzeņu tilpums ir lielāks, komanda atklāja pretēju sakarību, ņemot vērā ģenētisko noslieci uz snauduļošanu, kas liecina, ka sākotnējie atklājumi varētu būt saistīti ar citiem faktoriem, piemēram, attiecībām starp dienas snaudu un smadzeņu izmēru.

Kopumā komanda atklāja saistību starp ģenētisko noslieci uz parastu dienas snauduļošanu un lielāku smadzeņu tilpumu, kas atbilst par 2,6–6,5 gadiem mazāk novecošanas, lai gan nebija nekādas saistības ar kognitīvo veiktspēju, piemēram, reakcijas laiku. "Īsa dienas snauda varētu palīdzēt saglabāt smadzeņu apjomu, un tas ir pozitīvi un varētu kalpot profilaksei pret demenci," sacīja Gārfīlds, piebilstot, ka iepriekšējie pētījumi liecina, ka snaudas ilgums līdz 30 minūtēm var būt izdevīgs.

Gārfīlds atzīmēja, ka ir daudz riska faktoru, kas var izraisīt demenci, savukārt daudzi citi faktori var ietekmēt arī smadzeņu apjomu.

Pētījums ir balstīts uz datiem, kas iegūti tikai no britiem, un precīzs miega ilgums, kas saistīts ar ieguvumiem, nav skaidrs.

Lielbritānijas Neiroloģijas asociācijas prezidente, Apvienotās Karalistes Demences pētniecības institūta grupas vadītāja un Edinburgas Universitātes Smadzeņu zinātņu atklāšanas centra direktora vietniece Profesore Tara Spiresa-Džounsa atzinīgi novērtēja pētījumu, lai gan viņa teica, ka tam var būt nepilnības, ieskaitot to, ka tā dalībnieku pašu sniegtie ziņojumi par miega paradumiem var būt neprecīzi. Vienlaikus pētījums sniedz vairāk datus, kas norāda uz to, ka miegs ir svarīgs smadzeņu veselībai.