Itālijas, Maltas un Kipras deputāti pauž nožēlu par Latvijas nevēlēšanos uzņemt bēgļus

Maltas, Kipras un Itālijas politiķi pauž neapmierinātību ar Latvijas kā prezidējošās valsts rīcību bēgļu krīzes debatēšanai atvēlot tikai vienu stundu pusdienlaikā šajās dienās Rīgā notikušajā sanāksmē visu dalībvalstu parlamentu deputātiem.

Vēl vairāk, intervijā LNT Ziņām Itālijas, Kipras un Maltas parlamentu deputāti ir nepatīkami pārsteigti par Latvijas nevēlēšanos palīdzēt mazināt bēgļu skaita spriedzi Dienvideiropā.

Itālijas parlamenta ES ārlietu komitejas deputāts Roberto Kokiankičs

Nesaistot to tieši ar Latviju, bet ir viedokļi Itālijā, ja citas dalībvalstis nevēlas uzņemt daļu bēgļus, tad šīm valstīm vajadzētu liegt pieeju Savienības dažādiem naudas struktūrfondiem. Līdz tam mēs nedrīkstam nonākt.

Latvija pretojas Eiropas Komisijas pagājušajā nedēļā piedāvātajām bēgļu kvotām pa visu Eiropu izkliedēt 40 tūkstošus svešiniekus. No pārpildītājām bēgļu nometnēm Itālijā un Grieķijā, iespējams arī vēl no Kipras un Maltas, tad uz Latviju piespiedu kārtā tiktu pārvesti 517 Ziemeļāfrikas un arābu valstu bēgļi. Latvijas pretošanās sevišķi neapmierina Maltu, kas jau tā ir trešā visblīvāk apdzīvotā valsts un katra bēgļu laiva ir jauna sociālā krīze.

Maltas parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Lučiano Busutils

Saskumuši – nav īstais vārds, mēs esam vīlušies, bet mūsu pienākums ir pārliecināt Latviju un dažas citas valstis, ka tā ir visas Eiropas Savienības problēma.

Līdzīgu viedokli pauž arī Kipras parlamenta politiķi. Nedrīkstot būt tā, kad dala labumus, tad visi piesakās, bet, kad jāpalīdz citiem, tad durvis aizcērt ciet. No otras puses, Kipra apzinās, ka bēgļu izkliede pa Eiropas Savienību pamata problēmu nerisinās. Tiek uzsvērts, ka milzīgs naudas apjoms kopīgi jāiegulda konflikta valstīs. Kipra ir vien 150 kilometrus no Sīrijas, kurā plosās teroristiskā organizācija Islāma Valsts.

Kipras parlamenta Eiropas lietu komitejas vadītājs Averofs Neofvautū

Mums visiem ir jāstrādā kopā, lai mazinātu nopietnus riskus, ko rada teroristiskā organizācija Islāma Valsts. Ir jārada vide, lai cilvēki negribētu kāpt bēgļu laivās. Ja mēs neatrisināsim šīs galvenās problēmas – nabadzības mazināšana atpalikušajās valstīs un Islāma Valsts draudi -, tad nelegālo imigrantu plūsma neapstāsies.

Ko īsti darīt, ES pie kopējā lēmumam caur smagām diskusijām nonāks pēc vairākiem mēnešiem, bet pirmie signāli, vai Latvijai izdosies pretoties bēgļu uzņemšanas kvotām, būs zināmi jūnija vidū.