Ja valdība nerisinās grūstošo ceļu problēmu, Bauskas novada iedzīvotāji sola bloķēt ceļu uz Lietuvu
Bedru ir tik daudz, ka kravas auto, ja iebrauktu, turpat arī paliktu – tā sava novada grants ceļus raksturo Bauskai tuvējo pagastu iedzīvotāji. Pakļaujoties uzņēmēju spiedienam, novada dome lūgusi valdību izsludināt ārkārtas stāvokli. Un, ja netiks uzklausīti, baušķenieki gatavi arī radikāliem soļiem, piemēram, protestējot bloķēt šoseju uz Lietuvu. Vairāk stāsta Aigars Lazdiņš.
Vistraģiskākā situācijas ir Brunavas pagastā. Braukšana pa vietējiem ceļiem atgādina amerikāņu kalniņus, un satiksmes ātrums ir apmēram tikpat liels kā Rīgas sastrēgumos. Vietējie zemnieki atzīst, – ja tagad būtu ražas laiks, tā, visticamāk, sapūtu kūtīs, jo kravas automašīnas tai pakaļ atbraukt vienkārši nevarētu.
Piemēram, Brunavas pagasta iedzīvotāja Ilze Aņūna vada no vecākiem pārņemto zemnieku saimniecību "Lejas AR", kas ir viena no lielākajām sīpolu audzētājām Latvijā. Ražošanai gan šobrīd ir sezonāls raksturs, jo attīstības plānus bremzē apziņa, ka vairākus mēnešus gadā ceļi uz saimniecību kravas automašīnām būs neizbraucami.
Ilze Aņūna, Brunavas pagasta iedzīvotāja
Vienīgā prasība – dodiet ceļu, jo par kādu attīstību un ražošanu var būt runa, ja mēs netiekam ārā no savām mājām, no savām ražotnēm.
Viņa stāsta, ka nepilnus trīsdesmit kilometrus garais ceļš no Brunavas ciema uz Bausku bedru dēļ šobrīd aizņem stundu. Un ar līdzīgām problēmām saskaras virkne citu Bauskas novada pagastu. Novada domē gan taisnojas, ka Bauska jau šobrīd ir viena no piecām lielākajām tērētājām ceļu remontiem starp Latvijas pašvaldībām. Tomēr valstij piederošos grants ceļus pašvaldība aiztikt nedrīkstot. Pašvaldības pārstāve atzīst, ka ārkārtas stāvokli izsludināt deputāti lūguši pakļaujoties vietējo uzņēmēju spiedienam, bet arī pašvaldībā saprot, ka tas nebūtu ilgtermiņa risinājums. To viņi saskata tikai autoceļu fonda atjaunošanā.
Ilze Tijone, Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja
Izsludinot ārkārtas stāvokli, mēs panāksim varbūt to, ka to sedziņu atvilks vienā Latvijas pusē. Bet tad tās kājas būs atkal plikas kādam citam. Un, ja nebūs šī te fonda, tad nebūs arī šīs te ilgtermiņa programmas.
Bauskas uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Svarenieks gan cer uz ātru un izšķirīgu rīcību. Viņš sagaida, ka ceļi būs savesti kārtībā līdz pavasarim.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Aivars Svarenieks, SIA "Kronis" valdes loceklis
No iedzīvotājiem un uzņēmējiem skan balsis, ka šie ceļi ir jāsakārto, jo iedzīvotājiem jau nav svarīgi – vai tie ceļi ir valsts, vai pašvaldības, viņi grib nokļūt līdz galamērķim.
Pašvaldības pašas nav tiesīgas izsludināt ārkārtas stāvokli, bet tās ir tiesīgas ar šādu lūgumu vērsties valdībā, kurai jālemj, vai lūgumu apmierināt. Bauskas pašvaldības lēmumu valdība vēl nav izskatījusi. Tikmēr ar ceļu stāvokli neapmierinātie aktīvisti jau plāno nākamo soli – ja valdības reakcija nebūs apmierinoša, viņi protestējot esot gatavi bloķēt Via Baltica šoseju uz Lietuvu.
Ilze Aņūna, Brunavas pagasta iedzīvotāja
Ja nekas nemainīsies, ja izsludinās tikai to ārkārtas stāvokli un nekas netiks konkrēti pateikts, kas tiks darīts un kādos konkrētos termiņos un apmēros, tad nākamais solis būs diezgan radikāls.
Latvijas Valsts ceļi gan norāda, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai katru gadu būtu nepieciešami 130 miljoni eiro, bet šobrīd valsts budžetā tam ik gadus tiekot atvēlēta desmitkārt mazāka summa.
