Jau gadu notiek vērienīgā "Konference par Eiropas nākotni", arī Latvijā. Nepamanījāt?
Jau teju gadu visā Eiropas Savienībā notiek "Konference par Eiropas nākotni", kas palēnām virzās pretī noslēguma fāzei. Tiesa, jāatzīst, ka informācija par konferences norisēm publiskajā telpā nav bieži sastopama. Kā līdz šim veicies Latvijas novados?
2021. gada pavasarī aizsākās "Konference par Eiropas nākotni". Konferences organizatori ir Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija, kas caur dažnedažādiem pasākumiem visā Eiropas Savienībā (ES) aicina ikvienu iedzīvotāju izteikties un dalīties idejās par to, kādu nākotnē vēlamies redzēt Eiropu.
Konferences centrā ir desmit temati: klimata pārmaiņas un vide; veselība; spēcīga ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība; ES pasaulē; vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība; digitālā pārveide; Eiropas demokrātija; migrācija; izglītība, kultūra, jaunatne un sports; citi jautājumi.
Publiskajā telpā pieejamā informācija lēš – konference šobrīd virzās uz tās noslēgumu. Tiešsaistes platformā iedzīvotāju ideju pieteikumi tiek gaidīti vēl līdz 20. februārim, bet jau 17. martā solīts publicēt pirmo ziņojumu ar galvenajiem secinājumiem, kas būs pieejams visās oficiālajās ES valodās. Vairāk par konferenci uzzini, klikšķinot te.
Jāatzīst, ka, lai arī "Konference par Eiropas nākotni" ir ES mēroga pasākums un norisinās jau teju gadu, salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa par to patiešām ir dzirdējusi un tajā arī iesaistās. Tāpat izpratnes trūkums par ES norisēm traucē konferences norisēm būt jēgpilnākām.
"’tv3.lv’’ uzrunāja vairākus Latvijas novadus, lai noskaidrotu, cik veiksmīgi bijuši jau aizvadītie pasākumi.
Valmiera – iedzīvotāji gaida rezultātus
Valmieras bibliotēka bija viena no pirmajām vietām, kurā pērnā gada septembra otrajā pusē norisinājās viens no konferences pasākumu cikliem "’Sarunas par aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem un mācības par digitālajām prasmēm’’. Valmieras "’Europe Direct’’ informācijas centra vadītāja Malva Šķēle "’tv3.lv’’ stāsta, – galvenā pasākuma auditorija bija cilvēki vecumā 50+, līdz ar to diskusiju laikā vairāk tika apspriesti tieši tai saistošie problēmjautājumi.
"’Tā bija ļoti cilvēcīga saruna par mūsu ikdienas problēmām. Galu galā kopsavilkumā arī parādījās, ka mēs, cilvēki, visi esam vienādi un šīs problēmas lielākoties ir vienas un tās pašas kā Latvijā, tā arī, piemēram, Vācijā,’’ stāsta Šķēle.
Ņemot vērā tobrīd valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, pasākuma apmeklētāju skaits bija ierobežots līdz 30 dalībniekiem, kas arī veiksmīgi tika piesaistīti. Tiesa, apmeklētāju piesaiste lielākoties notika caur privātu pieeju – uzrunājot aktīvākos iedzīvotājus, kas Valmieras bibliotēkā ikdienā arī apmeklē kādas mācības vai kursus.
"’Aktīvākie tika uzrunāti personīgi. Bibliotēka tādā ziņā ir ļoti pateicīga vieta, jo mēs zinām savu auditoriju. Mēs, protams, izmantojām arī savus komunikācijas rīkus sociālajos medijos, bet tad, ja cilvēks tiek uzrunāts personīgi, viņš jūtas daudz īpašāk un arī izrāda lielāku interesi un labprātāk nāk,’’ stāsta Šķēle.
Lūgta novērtēt pasākumu – vai tas izdevās tā, kā tika gaidīts, centra vadītāja norāda – cilvēkiem patika, un, ja kāds sākumā atnāca visai skeptisks, beigās jau savstarpēji turpināja diskutēt un sarunāties par dažādiem ar Eiropu saistītiem jautājumiem.
"’Man šķiet, ka pandēmija šo pasākumu pat izvērta veiksmīgāku, jo mazākā auditorijā cilvēki ir atvērtāki, drošāki un patiesāki. Ja pasākums būtu bijis plašāk apmeklēts, sarunas tomēr neizvērstos tik atvērtas."
Viņa arī pastāsta – cilvēki ik pa laikam interesējas: "’Kā tad tur ir? Mums beidzot kaut ko pajautāja, bet vai tam ir arī kāda jēga, vai tas arī kaut kur pēc tam parādīsies?’’ Šķēle citās konferencēs dzirdējusi, ka patiesi šie jautājumi ir piefiksēti un tiek aktualizēti arī tālāk, bet šobrīd uz kādu plašāku apkopojumiem vien atliek gaidīt.
Daugavpils – bez personīgas pieejas pasākumu neapmeklētu
Arī Latgales Centrālajā bibliotēkā, Daugavpilī, septembrī norisinājās Konferences par Eiropas nākotni pasākumu cikls. Kā "’tv3.lv’’ stāsta bibliotēkas vadītājas vietniece Anna Pakere, pasākums bijis labi apmeklēts, kas patiesībā pārsteidzis galvenos runātājus.
"’Jāatzīst, ka viņi arī bija nedaudz nesagatavoti tādai publikai. Pasākums vairāk bija domāts senioriem, kas bija sanākuši kuplā skaitā un arī ļoti aktīvi uzdeva jautājumus. Tika uzdoti arī diezgan āķīgi jautājumi, uz kuriem ne vienmēr sagaidījām precīzu atbildi, bet gan tās bija diezgan diplomātiskas. Jebkurā gadījumā darbošanās bija diezgan aktīva,’’ pasākumu atminas Pakere.
Latgales Centrālajā bibliotēkā tas bija viens no pirmajiem pasākumiem tā brīža zaļajā režīmā, kas, protams, paredzēja arī savus ierobežojumus attiecībā uz maksimālo apmeklētāju skaitu. Pakere paskaidro – apmeklētājiem bija atvēlētas 25 vietas, un visas arī tika aizņemtas.
Vadītājas vietniece arī atklāj, ka līdz pasākuma norisei, šķiet, mainījies sākotnēji iecerētais formāts. "’Mums stāstīja, ka šis pasākums ir vairāk domāts senioriem (50+), bet, braukājot pa dažādām Latvijas vietām, laikam apmeklētāju nebija tik daudz, tāpēc galu galā varēja nākt jebkurš.’’
Latgales Centrālajā bibliotēkā tie pārsvarā bija seniori, kuri, līdzīgi kā Valmierā, tika uzrunāti individuāli, jo šeit ikdienā šai mērķauditorijai notiek dažāda veida apmācības, līdz ar to bibliotēkai ir izveidota sava veida aktīvāko senioru datu bāze.
"’Jāatzīst, ka, izliekot afišas, informāciju publicējot "’Facebook’’ vai mājaslapā, cilvēkus šādā veidā nesasniegsim. Domāju, ja mēs būtu pret šo pasākumu izturējušies formālāk, to apmeklētu varbūt pieci cilvēki, jo tas neuzrunā,’’ spriež Pakere un piebilst, ka šādiem izbraukuma semināriem pienācīgi netiek novērtēts tas darbs, kas tiek izdarīts uz vietas.
Taujāta, vai pasākuma laikā izdevās sasniegt tam izvirzītos mērķus, Pakere neslēpj – viņai par to grūti spriest, jo mērķus nav izpratusi. Iemesls tam ir ļoti formālā valoda ar svešvārdiem un neatpazīstamām lietām, kādā pasākums un arī tajā apspriestie jautājumi pasniegti.
"’Varēja redzēt, ka daži apjukuši sēž un pie sevis domā: "’Kur es esmu atnācis? Ar mani nerunā manā valodā.’’ Savukārt savstarpējās diskusijās jau vairāk parādījās vienkāršā valoda, taču arī ne visi lektori tā prot pārslēgties un pielāgoties.’’
Viņa uzsver, ka šādos pasākumos runātājiem jābūt vienkāršākiem un jāsagatavojas tai auditorijai, pie kuras ir atbraukuši. "’Ja mēs stumdām mākoņus un cilvēki nespēj atpazīt, par ko ir runa, tad ir grūtības komunikācijā,’’ teic Pakere.
Vadītājas vietniece vēl piebilst, ka pasākums norisinājās latviešu valodā, kas arī ierobežoja apmeklētāju piesaisti, jo tomēr Daugavpilī ir liela krievvalodīgo kopiena. Pakere norāda – prezentācijas var notikt latviešu valodā, bet nedrīkst aizmirst par šīm kopienām un diskusiju, neformālu sarunu laikā būtu vēlams pielāgoties tām.
Jelgava – īpaša interese par reģionu problēmjautājumiem
Jelgavas pilsētas bibliotēka ir vēl viena vieta, kur aizvadīts viens no Konferences par Eiropas nākotni pasākumu cikliem. Kā "’tv3.lv’’ informēja "’Europe Direct’’ informācijas centra Jelgavā vadītāja Tabita Šķerberga, arī šis pasākums pulcējis maksimālo tobrīd iespējamo apmeklētāju skaitu – aptuveni 25 pilsētas un novada iedzīvotājus.
Kā arī dalībnieki ļoti aktīvi iesaistījušies diskusijās, izceļot gan labo, gan ne tik pozitīvo. Īpaša interese bijusi par atkritumu šķirošanu un sabiedriskā transporta pieejamību, kas abas reģionos ir diezgan lielas problēmas.
Taču visvairāk pasākuma apmeklētājus vecumā virs 50 interesējusi Latvijas Drošāka interneta centra lektores Anitas Priedes pasniegtā lekcija par digitālajām prasmēm. Šīs lekcijas laikā vislabāk izdevies stāstīto sasaistīt ar ikdienā piedzīvoto.
Jāpiebilst, ka arī Jelgavā pasākuma apmeklētāji vairāk tika uzrunāti caur individuālajiem komunikācijas kanāliem. Piemēram, sazinoties ar Jelgavas Pensionāru biedrību, kas ir ļoti plaša, aktīva un labprāt iesaistās dažādos pasākumos.
Kuldīga – ikdienā trūkst informētības par Eiropas norisēm
Arī Kuldīgā aizvadītas un vēl šobrīd notiek vienas no pēdējām norisēm Konferencē par Eiropas nākotni. "’Europe Direct’’ Kuldīgas informācijas centra vadītāja Maija Jankovska "’tv3.lv’’ stāsta – kamēr bijusi tāda iespēja, rīkoti vairāki pasākumi klātienē un ne tikai Kuldīgā, bet arī Saldū, Engurē un citviet. Rīkotas vairākas nelielas diskusijas, lai visi dalībnieki varētu iesaistīties un spriest.
Runājot tieši par norisēm Kuldīgā, Jankovska pastāsta – augustā šeit aizvadīts "’Demokrātijas festivāls’’, kurā arī vairākas aktivitātes bija saistītas ar Eiropas nākotni. "’Iespējams, daļa dalībnieku nemaz nepamanīja, ka piedalās šajā Eiropas Konferencē, lai arī tas netika slēpts. Šajā festivālā dažādu diskusiju veidā mēģinājām noskaidrot apmeklētāju viedokļus par to, kādā Eiropā viņi vēlētos dzīvot, bet pēc tam šos priekšlikumus iesniedzām arī elektroniski.’’
Savukārt šobrīd "’Europe Direct’’ informācijas centrs Kuldīgā rīko pēdējo aptauju ciklu, kas aizsākās novembrī, bet noslēgsies šonedēļ, un kurā katru nedēļu tika izsūtīta un publicēta saite uz aptauju par vienu no konferences tematiem.
"’Šeit pieeja bija tāda, ka ļāvām dalībniekiem gan vērtēt citu valstu iedzīvotāju sniegtos priekšlikumus, gan arī piedāvāt pašiem savu ideju. Pēc katras no aptaujām arī runājām ar kādu vietējo viedokļu līderi vai plašāka mēroga – tādā veidā izvērtējam šīs idejas, un vienai no tām tiks piešķirta arī balva,’’ skaidro Jankovska.
Arī Kuldīgā pasākumu apmeklētāju piesaistei izmantoti vairāk privāti komunikācijas kanāli, piemēram, informācijas sūtīšana biedrībām un nodibinājumiem, kas arī lūgti padalīties tālāk ar aktuālo.
Lūgta novērtēt, kāda ir bijusi iedzīvotāju aktivitāte dažādos ar konferenci saistītajos pasākumos, centra vadītāja atzīst – vienmēr ir cerība, ka aktivitāte būs lielāka. "’Piemēram, šīs aptaujas vidēji aizpilda pārdesmit cilvēku. Taču tas ir saprotams, jo uzrunāt cilvēkus par tēmu "’Eiropa’’ ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī vairākas no tēmām ir visai sarežģītas.’’
"’Manuprāt, cilvēkiem vispār ikdienā trūkst vairāk informētības par šīm lietām, lai viņi varētu jēgpilni sniegt savu viedokli. Ja viņi īsti neko nezina, tad arī negrib aizpildīt nevienu aptauju.’’
Viņa arī norāda, ka klātienes pasākumi ir veiksmīgākais veids, kā iedzīvotājus iesaistīt un arī tiem pavēstīt, ka vispār šāda konference notiek. Diemžēl pandēmijas apstākļi šobrīd visu procesu apgrūtina.
Taču galvenais ieguvums no šī visa ir – cilvēki vispār tiek mudināti domāt par šīm tēmām, uzskata Jankovska. "’Droši vien to visu varētu darīt vēl jēgpilnāk, ja pirms tam cilvēki, kuri pauž savus viedokļus, tiktu arī vairāk tam sagatavoti, viņiem tiktu iedota visa informācija, jo stāstīt par ES lietām ir ārkārtīgi grūti tādā cilvēkiem saprotamā veidā. Mēs mēģinām nest tos tiltus, bet tas, vai mēs tiekam līdz tam otram krastam, ir labs jautājums.’’
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
