Jaunsargs, karavīrs, Latvijas patriots: emocionāla saruna ar Ukrainā kritušā karavīra no Latvijas māti
Otrdien, 7. novembrī, dzimtenē, Latvijas zemē tika guldīts Ukrainā kritušais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas. 28 gadus vecais Vitālijs Smirnovs bija mūsu valsts patriots. Pērn, Krievijai iebrūkot Ukrainā, viņš atstāja dienestu Latvijas bruņotajos spēkos un devās uz Ukrainu cīnīties pret krievu teroru. Karavīra mamma atceras, dodoties prom, Vitālijs teica, – es braucu jūs aizstāvēt tur, lai jums šeit Latvijā tas nebūtu jāpiedzīvo, vēsta TV3 Ziņas.
Vitālija mamma Sandra rāda fotogrāfijas un saka – dēls vienmēr bija ļoti pozitīvs, sirsnīgs, atbildīgs cilvēks ar spēcīgu raksturu un stāju.
Vitālijs Smirnovs dzimis un audzis, un vēlāk arī strādāja Latgalē. Jau kopš agras bērnības viņš bija Latvijas patriots un savu dzīvi vēlējās saistīt ar militāro dienestu. Sākumā jaunsardze, tad Nacionālo bruņoto spēku Godasardzes rota, Zemessardze un pēdējos gados – Latvijas armijas profesionālais dienests.
"Bērnībā skolā iestājās jaunsargos un no pašas bērnības gribēja tajā jomā nodarboties. [TV3 Ziņas]: Un tas viss bija līdz Krievija sāka iebrukumu Ukrainā? [Kritušā karavīra mamma]: Jā, viņam bija ļoti labs darbiņš Preiļos, sēdēja štābā, plānoja Zemessardzes mācības," stāsta Ukrainā kritušā karavīra no Latvijas mamma Sandra.
Krievijai sākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vitālijs izlēma atstāt dienestu bruņotajos spēkos un kā brīvprātīgais devās uz Ukrainu. Vitālija ģimenei šodien ir ļoti smagi runāt par dēla, brāļa un mazdēla zaudējumu. Ģimene pretojās Vitālija vēlmei doties uz Ukrainu.
Uz jautājumu, kā viņš ģimenei skaidroja nepieciešamību turp braukt, mamma atbild šādi: "Kad sākās karš, visiem, protams, bija šoks – viņš teica, ka viņiem iet ļoti grūti un jābrauc, jāpalīdz un kopā ar ukraiņiem, kuri ir ļoti motivēta un drosmīga nācija, būs to viegli izdarīt. Jā.. Jo tur būs vieglāk noslāpēt Krievijas agresiju," saka Ukrainā kritušā karavīra no Latvijas mamma Sandra.
"Māsa viņam pārmeta arī, kāpēc tu brauc aizstāvēt ukraiņus, kas mūs te Latvijā aizstāvēs? Viņš teica, ka viņš jau brauc mūs visus aizstāvēt," atminas Ukrainā kritušā karavīra no Latvijas mamma.
Vitālija pārliecība un izpratne par to, ka Latvijas aizsardzība sākas Ukrainā, viņu nepameta visu šo laiku – viņš šajā karā cīnījies frontes smagākajos posmos un vienmēr bijis priekšējās līnijās, saņēmis arī Ukrainas valsts apbalvojumu.
Ieskaitot divu mēnešu pārtraukumu, ko pavadīja Latvijā pēc trīsreiz gūtiem ievainojumiem, Vitālijs kopumā frontē atradās 10 mēnešus.
Doneckas apgabala Limanā ir vieta, kur naktī uz svētdienu, 1. oktobri, atgriežoties no kārtējā uzdevuma veikšanas, krievu raidītie iznīcinātājdroni aprāva mūsu karavīra dzīvību. Šajā vietā Limanas pilsētā atradās māja, kur Vitālijs dzīvoja ar saviem cīņu biedriem – Igaunijas un ASV pilsoņiem.
"[TV3 Ziņas] Vitālijam bija 28 gadi? Jā, bet, kad viņš pirmo reizi aizbrauca, viņam bija 27. Kad viņš brauca otro reizi, es sapratu, ka liktenis jau nedos viņam tādu labu iespēju, sirdī kaut kas tāds bija… [TV3 Ziņas]: Jūs caur savu dzīvi, ģimeni ar šo traģēdiju visspilgtāk varat izjust to, ko Ukrainā pārdzīvo ļoti daudzas mammas, bet mums šeit cilvēki sāk pierast un aizmirst… [Kritušā karavīra mamma]: Ja es būtu izgājusi kādas apmācības, es viņu vienu pašu prom nelaistu, es viņu nelaistu. Tagad mani notur tikai bērni un mācības. Es aizbrauktu un ziedotu arī savu dzīvību, jo man vairs nekas neinteresē."
Šodien ģimenei – vecmāmiņai, divām māsām, brālim un mammai – par dēlu atgādinās viņa privātās lietas, kas līdz ar pīšļiem no Ukrainas atvestas uz Latviju. Ģimenei visvairāk sāp, ka arī pie mums netrūkst cilvēku, kuri iet krievu propagandas pavadā un neizprot šo Krievijas sāktā kara patieso seju.
"Nebija viņš nekāds algotnis. Viņam bija motivācija, viņš domāja par Latviju, lai te ir miers, un, kad viņš aizbrauca, viņš redzēja, ko tur dara krievi, kā viņi tur posta visu, kā viņi posta "piecstāvnieku"… Cilvēki sēž, skatās televizoru un lido raķetes, vai cilvēki atnāk uz parku un arī atlido raķete. Tas viss ir tīšām, lai salauztu nāciju. Viņi aizgāja uz Ukrainu, lai atbrīvotu krievvalodīgos no fašisma, un sāka lidot raķetes. Te arī ir ļoti daudz krievvalodīgo, un atbrīvošana arī būs tāda, ka, iespējams, lidos raķetes."
Vitālijs šodien tika guldīts zemes klēpī dzimtas kapos blakus savam vecvectēvam Jurim Rudzātam. Abiem likteņi līdzīgi. Arī vecvectēvs, kurš vadīja Latvijas neatkarības cīnītāju vienību Latgalē, gāja bojā cīņās ar okupantiem 1945. gadā.
Par spīti traģēdijai un milzu sāpēm, Vitālija ģimene turpinās atbalstīt Ukrainu, palīdzēt visiem tiem karavīriem, kuri turpina šo smago un varonīgo cīņu pret Krievijas agresiju, aizstāvot arī mūsu brīvību un drošību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
