Valsts prezidenta amatā ievēlētais Egils Levits mums visiem būs liels balsts, trešdien nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda padomes sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš pauda gandarījumu par Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. "Sagaidu sadarbību ar Levitu un paredzu, ka viņš mums visiem būs liels balsts," akcentēja Ministru prezidents.
Vienlaikus, komentējot vides nozares pārstāvju pausto par šīs jomas sakārtošanu, Kariņš piebilda, ka Levits būs īstais cilvēks, kurš Valsts prezidenta amatā varētu virzīt vides aizsardzības jautājumus.
Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti – parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.
