Kariņš uzdevis ZM izvērtēt LVM amatpersonu atlases atbilstību labas pārvaldības principiem

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas Valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

Pārresoru koordinācijas centrs, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvos aktus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Jau ziņots, ka PKC uzdevumā auditorkompānijas "KPMG Baltics" veiktajā LVM izvērtējumā par valdes un padomes locekļu nomināciju procesu norises atbilstību normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumi, taču ir konstatētas atkāpes no PKC nominācijas vadlīniju ieteikumiem un rīcība, kas ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

Tāpat iepriekš jau vēstīts, ka pētījums tika īstenots, pildot Kariņa uzdevumu, organizējot neatkarīgu novērtējumu atsevišķiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem un to atbilstību normatīvajam regulējumam. "KPMG Baltics" pētījumā veikts divu nominācijas procesu izvērtējums – LVM valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Šāds uzdevums sekoja pēc tam, kad par LVM valdes locekļiem pagājušā gada vasarā izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

PKC arī tika uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.