Tiešām mazāka birokrātija? Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāji arvien vairāk raugās Latvijas virzienā

Lai gan nekustamā īpašuma cenas Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugušas par aptuveni 51%, vidējais cenu līmenis joprojām ir ievērojami zemāks nekā Igaunijā. Arī Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāji arvien biežāk raugās Rīgas virzienā.

Noskaties: Kāpēc jauno projektu cenas nekrīt pat tad, ja dzīvokļi stāv tukši? Skaidro eksperts

"Luminor" bankas partnerattiecību vadītājs Elars Olliks skaidro, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijas galvaspilsētā ir pievilcīgāks jau tāpēc vien, ka jauno projektu apjoms, salīdzinot ar kopējo nekustamā īpašuma fondu, ir mazāks, tādēļ tiek uzskatīts, ka tam piemīt lielāks potenciāls.

"Īpaši salīdzinājumā ar Tallinu, kur, piemēram, mēdz teikt, ka tirgus ir pārsātināts ar jaunajiem dzīvokļiem. Otrs iemesls ir tas, ka Rīgā viss notiek ātrāk, un, kā zināms, naudai ir sava cena, ko ietekmē laiks. No bankas skatupunkta redzam arī, ka Latvijā pieaug cilvēku kreditēšanas kapacitāte, līdz ar to uzlabojas arī jauno projektu pieejamība," saka Oliks.

Pēc "Merko Ehitus" vadītāja Ivo Volkova vārdiem, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus būtiski neatšķiras no Igaunijas tirgus, jo tirgus likumsakarības visur ir vienādas.

"Nekustamā īpašuma tirgus attīstās tieši tāpat, kā cilvēki jūtas konkrētajā brīdī – proti, kāds ir patērētāju noskaņojums un kā klājas ekonomikai. Tiesa, pēdējos gados patērētāju noskaņojums Latvijā ir bijis pozitīvāks nekā Igaunijā, kas ir pozitīvi ietekmējis tirgu," klāsta Volkovs.

Neskatoties uz to, nekustamā īpašuma cenas Rīgā ir zemākas nekā Tallinā. Pēc Ollika teiktā, tas galvenokārt ir tāpēc, ka Rīgā ir daudz vairāk padomju laika mantojuma nekustamo īpašumu: "Protams, arī Tallinā ir padomju laika paneļmājas, taču tās ir plaši renovētas, kas ir palielinājis to vērtību. Savukārt Latvijā renovācijas īpatsvars ir ļoti neliels."

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāji "Invego" un "Reterra" sadarbojas, lai Rīgas centrā attīstītu jaunu dzīvojamo kvartālu gandrīz 40 miljonu eiro vērtībā. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc nekustamā īpašuma attīstītāji arvien biežāk raugās uz saviem dienvidu kaimiņiem (uz dienvidiem no Igaunijas), ir mazāka birokrātija.

Uzņēmuma "Invego" vadītājs Kristjans Tors Vehi norāda, ka Latvijā plānošanas dokumentu un būvatļauju saņemšanas process aizņem aptuveni trīs reizes mazāk laika nekā Igaunijā: "Kaut kādā veidā mēs Igaunijā paši sev esam radījuši lielu birokrātisku šķērsli tirgū. Kad esmu ticies gan ar Rīgas mēru, gan ar premjerministra padomniekiem, viņi visi saka – vienīgā iespēja panākt Igauniju un Lietuvu ir strādāt ātri. Viņi to ir noteikuši par prioritāti."

Uzņēmuma "Reterra" vadītājs Reigo Randmets piebilda – kamēr Latvijā administratīvie procesi ilgst mēnešus, Igaunijā tie prasa mēnešus.

"Hipodroma projektā mums bija nepieciešami seši gadi, lai saņemtu būvatļauju, savukārt Latvijā pēdējo būvatļauju saņēmām septiņos mēnešos. Tie ir zināmā mērā ekstrēmi piemēri, taču situācija principā ir tieši tāda. Rīgas pievilcība attīstītājiem galvenokārt izriet no zemu sākotnējo izmaksu – īpašums ir lēts; to iegādājas, un tad darbs sākas. Tomēr pirktspēja Latvijā nav tik augsta, un Rīgā nav tik viegli veikt pārdošanu", norāda Randmets.

Ilgie saskaņošanas procesi Igaunijā galu galā ietekmē pircēju. Randmets min piemēru – ja daudzdzīvokļu nama plānošana ilgst piecus gadus, pircējam tas nozīmē par tūkstoti eiro augstāku cenu par kvadrātmetru.