Kļūdas pārgājienā, kas var izrādīties liktenīgas

Izdzīvošanas eksperti iesaka vispirms mēģināt nomierināties un izdomāt loģisku plānu, ko darīt turpmāk. Taču bieži vien cilvēki, kuri nav pietiekami sagatavojušies, pieļauj kļūdas, no kurām ir viegli izvairīties.

Nepareizi aprēķināti riski

Pirms jebkura izbrauciena brīvā dabā ir vērts apsēsties un mirkli apdomāt, ar kādām negaidītām situācijām var nākties saskarties, kas jāņem līdzi, lai nodrošinātos pret neparedzētiem gadījumiem. Sērkociņi? Lukturītis? Spogulītis? Kā saka militāristi: ja tev nav plāna, tad ieplāno kļūdas. Starp citu, ir vērts pārliecinieties, vai automašīnas avārijas komplekts ir vietā.

Nepareizi izvēlēts apģērbs

Pareizi būtu saģērbties mazliet siltāk, nekā jums normāli nepieciešams. Galu galā, vienmēr var novilkt kreklu vai džemperi un ielikt to somā. Tas ir daudz labāk, nekā salt un domāt par jaku, kas palikusi skapī. Pasākumiem brīvā dabā vislabāk izvēlēties jaku un bikses, kas saglabā siltumu arī tad, ja samirkst.

Labu navigācijas rīku trūkums

Cilvēki, kas dodas dabā bez kartes, kompasa vai GPS, teju vai flirtē ar nelaimi. Ikviens, kas staigājis pa mežu, zina, ka pat vislabākais dabas pazinējs var apmaldīties dažās minūtēs. Svarīgākais ir atcerēties, ka divi ir labāk nekā viens, proti, nav vērts paļauties tikai uz GPS. Ideāli, ja jums ir pamatzināšanas, kā noteikt atrašanās vietu pēc saules vai zvaigznēm. Iespējams, ir vērts padomāt par mobilā tālruņa lādētāju, ko darbina saules baterijas.

Sliktas praktiskās iemaņas

Skautu devīze ir: "Esi sagatavots", taču diemžēl lielākā daļa cilvēku, kas nokļūst nelaimē neskartā dabā, ir pilnīgi nesagatavoti. Lūk, piecas pamatlietas, kuras vērts iemācīties un kas ļaus neapjukt kritiskā situācijā: jāprot izveidot segtu patvērumu vai vismaz uzcelt telti, jāzina, kā pasaukt palīgā, jāzina, ko var ēst un kā to atrast, kā iegūt un saglabāt uguni, kā atrast ūdeni un kā to padarīt dzeramu.

Nav pajumtes

Ir tikai divas kļūdas, kas var maksāt dzīvību, ja nokļūstat ārkārtas situācijā tālu prom no cilvēkiem. Jums nav telts vai arī nav zināšanu, kā izveidot pajumti no dabas materiāliem, kas ir jums apkārt. Atcerieties, būt sausumā ir pirmais izdzīvošanas nosacījums.

Netiek iekurts ugunskurs

Ugunij ir milzīga nozīme, ja nonākat kādā ārkārtas situācijā. Tā ir iespēja sasildīties, uzvārīt un attīrīt ūdeni, spilgta liesma naktī aizbaidīs plēsējus. Naktī degošs ugunskurs ir redzams ļoti tālu, savukārt dienā jūs var palīdzēt atrast dūmi. Jādomā, ir vērts zināt dažas uguns iegūšanas metodes, taču vislabāk ir paņemt līdzi lietas, kas ļauj iegūt uguni: spogulīti, šķiltavas, mitrumizturīgus sērkociņus vai nopirkt īpašu posas saišķīti. Tāpat neaizmirstiet, ka arī brilles var noderēt uguns iegūšanai, ja tās iespējams pārvērst palielināmajā stiklā.

Nav iespēju signalizēt par notikušu nelaimi

Iemaņas signalizēt par notikušu nelaimi un saukt palīgā ir svarīga prasme. Ikvienā veikalā dabas draugiem atradīsit visdažādākās ierīces, tostarp svilpes, spogulīšus, tālu spīdošus lukturīšus. Ja nekā tāda nav, tad ārkārtas signālu var sūtīt, izmantojot dabā atrodamos priekšmetus. Pirms tam iedomājieties sevi glābēju vietā, kā viņi jūs vislabāk varētu ieraudzīt? Starp citu, trīs ugunskuri trīsstūrī vai taisnā līnijā ir tieši tāds pats starptautiski briesmu signāls kā SOS.

Netiek meklēts ūdens

Mēs visi labi zinām, ka cilvēks nespēj ilgi iztikt bez ūdens. Taču ārkārtas situācijā problēmas var radīt gan netīrs ūdens, gan tā trūkums. Ir vairākas metodes, kā iegūt dzeramo ūdeni (uzvārīt, attīrīt ar īpašām tabletēm vai filtriem), var arī savākt lietus ūdeni vai rasu.