Ko mūsu valsts pirmais solis kosmosa izpētē nozīmē zinātniekiem?

Sākotnējie plāni paredzēja, ka  "Venta-1" darbosies līdzīgi kā globālās pozicionēšanās sistēma. Noteiks kuģu atrašanās vietu jūrā. Gadu gaitā projekta komercializēšana tomēr atbīdīta otrajā plānā. Lielā mērā tādēļ, ka priekšā aizgājušas kompānijas ar daudz lielāku pieredzi un līdzekļiem.

Startu Latvijas pirmais satelīts piedzīvoja septiņus gadus vēlāk nekā plānots – tikai šajos Jāņos.

Iemesli ir vairāki – nesējraķetes meklējumi un apmaksa, satelīta tehniskie uzlabojumi. Signālu frekvenču saskaņošana vien aizņēma četrus gadus. 23. jūnijā no Indijas kosmodroma pavisam izplatījumā devās 30 satelītu dažādu valstu satelīti.

Atrodoties aptuveni 500 kilometru augstumā, satelīta raidītie signāli tiek uztverti ar šīm uz Ventspils augstskolas jumta izvietotajām antenām. Signāli pienāk noteiktos laikos, tos ik dienas pārskata projekta koordinators Armands Krauze ar studentiem.

Armands Krauze

projekta koordinators

Vienpadsmitos pēc Latvijas laika viņš bija virs mums, kad varējām sazināties. Tagad tas būs pēc pusotras stundas, bet jāņem vērā, ka arī zeme griežas un katru reizi viņš mums pāri neiet. Un te ir grafiki, kas parāda cik augstu virs horizonta viņš būs.

Brīdī, kad satelīts no tika atdalīts no raķetes, tas izplatījumā sāka rotēt ieviešot būtiskas izmaiņas savstarpējā saziņā. Rotējot pārāk bieži mainās raidītāju pozīcija attiecībā pret zemi. Traucēta arī saules bateriju uzlāde.

Armands Krauze

projekta koordinators

Pirms vairākiem gadiem mums varbūt arī šķita, palaidīsim gaisā un ar to viss beigsies, būs uzvara. Tagad ir tas otrais etaps, viņam ikdienā ir jāseko, jāmēģina saprast, ko viņš dara un kā uzvedās. Ir lietas, kas strādā kā paredzēts, ir lietas, kuras nē. Satelīts īsti nesaprot, kādu komandu mēs viņam dodam. Toties automātiskā režīmā ir rezerves kanāls, kur viņš pats ik pa brīdim raida savus datus – kāda ir temperatūra, kāds ir baterijas stāvoklis, orientācija pret sauli. Tās mēs saņemam un ar to pietiek ko darīt.

Lai arī palaistais satelīts šobrīd neļauj īstenot pilnīgi visus iecerētos plānus, kopumā projekts tiek uzskatīts par veiksmīgu. Piemēram, kāda Vācijas universitāte sava satelīta signālus joprojām nav uztvērusi.

Kopumā "Venta-1" izmaksāja 320 000 eiro, kas segti no Izglītības ministrijas budžeta. Ieguldītā nauda strādā joprojām, jo projekts integrēts Ventspils augstskolas mācību procesā.

"Ventas-1" dzīves ilgums tiek prognozēts ap sešiem gadiem. Tad satelīts pietuvosies atmosfērai un sadegs. Bet vēl pirms tam viena līdz trīs gadu periodā pārstās darboties uzstādītās baterijas, pārtraucot arī signālu raidīšanu.

Jauna satelīta būvniecība plānota netiek, tā vietā iesaistoties kopprojektā ar Igauniju.

Sadarbības ceļu nolēmis iet arī Ventspils augstskolas paspārnē esošais radioastronomijas centrs Irbenē, kas tikko parakstījis līgumu ar līdzīgu institūtu Nīderlandē.

Runa ir par jaunās paaudzes programmējamām LOFAR tipa antenām. Neliels prototips izvietots centra telpās. Īstās būs izmēros lielākas un aizņems 100 reiz 100 lielu laukumu, kurā uz kvadrātveida pamatnēm tiks izvietoti uztvērēji.

Principā tas būs liels dators, kas spēs uztvert un apstrādāt signālus, kas atrodas tālu izplatījumā, līdz ar to ir salīdzinoši vāji.

Kā stāsta radioastronomijas centra direktors, Latvijā paredzētais antenu lauks būs 52 Eiropā, un vistālāk uz Ziemeļiem esošais. Aptverot teritoriju no Nīderlandes līdz Latvijai, datiem ir daudz lielāka precizitāte.

Projekta kopējās izmaksas lēšamas teju četru miljonu eiro apmērā, kas tiek segtas no Izglītības ministrijas budžeta. Iekļaujoties LOFAR antenu tīklā radioastronomijas centrs, faktiski kļūs par daļu no globāla datu vākšanas tīkla, kas ļaus pakāpties līmeni augstāk.

Svarīgi, ka līdz ar LOFAR antenu izbūvi, savu aktualitāti nezaudēs ar šī milzīgā parabola. Vēl vairāk – paredzams, ka iegūtie dati savstarpēji tiks kombinēti un tas ļaus iegūt daudz precīzāku ainu

Tieši tādēļ, paralēli sarunu vešanai par jaunās paaudzes antenu izbūvi, notika arī jau esošo uztvērēju atjaunošana. Šobrīd atlikusi pēdējā kārta.

Arī Latvijas satelīta "Venta-1" rašanās lielā mērā ir saistīta ar faktu, ka pēc Padomju Savienības sabrukšanas, izdevās atjaunot radiolokatora darbību. Tā bija sākotnējā bāze, kur speciālistiem darboties.

Arī satelīta raidīto signālu uztveršana sākotnēji tika plānota tieši šeit, taču vēlāk tika deleģēta augstskolai.