Nākotnes lauksaimniecībai būs divi galvenie izaicinājumi – jāspēj pabarot arvien vairāk cilvēku, vienlaikus pielāgojoties jaunajiem klimata apstākļiem. Tāpat lauksaimniekiem nāksies strādāt tā, lai klimata krīzi neveicinātu. Kā nākotnē pasaulē strādās zemnieki? Un vai Latvija spēs šai attīstībai tikt līdzi?
Piektajā "Kolektīvais saprāts" sērijā tā vadītāji žurnālists Jānis Krēvics un mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš pievēršas nākotnes zemniekam. Zemkopībā un lopkopībā pienācis laiks nākamajai revolūcijai, kas, kā saka zinātnieki, ievadīs lauksaimniecību 4.0. Iepriekšējā ļāva ar pesticīdu mēslojumu un traktoru palīdzību ražošanu izvērst milzu mērogā. Bet šī koncentrēsies uz to, kā droni, sensori un roboti padarīs lauksaimniecību arvien efektīvāku.
"Šobrīd uz planētas esam astoņi miljardi, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam būsim jau deviņi. Līdz ar to cilvēki var sastapties ar pārtikas trūkumu, kā dēļ ir nepieciešams kaut kā efektivizēt tās ražošanu. (..) Tehnoloģijas ir tās, kas var palīdzēt to izdarīt," raidījumā norāda Aleksejs Zacepins, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes vadošais pētnieks.
Tehnoloģiju iespējas apkarot nezāles un uzraudzīt slimības drīz varēs salīdzināt ar tām, kas piemīt herbicīdiem un pesticīdiem. Bioloģiskās lauksaimniecības projekti kļūs arvien lētāki un plašāk pieejami, kā arī konvencionālā lauksaimniecība mainīsies.
Droni laukus apseko daudz ātrāk un precīzāk nekā cilvēks ar kājām, taču bez fiziska, lidojoša aparāta vajadzīgas arī smadzenes un mākslīgais intelekts, kas, drona acīm apskatot hektāru aiz hektāra, var ziņot, ka šajā laukā sākusies ziedēšana vai ražas novākšana. Sensori zemē ziņo, kur tieši tīrumā vajag mēslojumu vai kur ir jālaista. Bet lāzertehnoloģijas putnubiedēkļu vietā samazinās savvaļas postījumus laukiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Precīzā temperatūrā un ar precīzu barības vielu apjomu apgādāti kartupeļi aug ātrāk, ražo ilgāku periodu, un tos var novākt vairākas reizes vienas sezonas laikā. Zaļumi un dārzeņi mākslīgā apgaismojumā aug visu gadu un jebkurā brīvā telpā. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka nākotnē nevajadzēs dārzniekus, bet gan būs mazāk smagi jāstrādā.
Tāpat starp nozīmīgākajām lauksaimniecības profesijām nākotnē tiek minēta arī biškopība ne tikai medus dēļ. Kamenes un bites palīdzēs iznēsāt pesticīdus, kas būs mazāk kaitīgi pašiem lidoņiem, un tā samazinās kopējo ķīmijas apjomu laukos. Bišu izzušana jau gadiem ir viens no lielākajiem draudiem dabas daudzveidībai un lauksaimniecībai, jo daudzas augu kultūras pašas apputeksnēties nespēj. Bišu aprūpei zem stropa pētnieki novietos svarus, bet pašā stropā – temperatūras sensorus un pat mikrofonus.
Kā norisināsies vertikālā lauksaimniecība? Kā tajā iesaistīsies mākslīgais intelekts? Cik konkurētspējīga šajā ziņā ir Latvija? Kas Latvijai vēl pietrūkst, lai mūsu vārds kļūtu zināms pasaulē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēs raidījuma vadītāji kopā ar vertikālās lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Broccoli" līdzīpašnieku Rinaldu Trukšu un citiem ekspertiem. Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2022
