Konceptuāli atbalsta Mediju ētikas padomes jeb ombuda izveidi
Valdība šonedēļ atbalstīja ideju Latvijā veidot vienotu Mediju ētikas padomi, kura izskatītu sūdzības par žurnālistu iespējamiem pārkāpumiem. Tā būtu brīvprātīga organizācija, kuras lēmumi būtu saistoši tikai tiem medijiem, kas iesaistītos padomes darbībā.
Līdz ar mediju ētikas padomes izveidi Latvijā varētu tapt visiem žurnālistiem vienots un saistošs ētikas kodekss. Tādējādi idejas aizstāvji cer gan paaugstināt sabiedrības uzticību brīvajai presei, gan uzlabot tās darba kvalitāti.
"Ja cilvēkam nepatīk medija saturā vai žurnālistu uzvedībā kādas konkrētas lietas, cilvēks var vērsties šajā ētikas padomē, un tā sākumā mēģina saprast, vai ir iespējams panākt vienošanos, vai tur vispār ir pārkāpums, ja ir pārkāpums, vai medijam obligāti jāatvainojas, varbūt jāatsauc ziņa, jālabo ziņa," skaidro Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
Ja padome konstatētu, ka noticis pārkāpums, bet medijs tam nepiekristu, tam tomēr varētu likt publicēt padomes atzinumu par pārkāpuma apstākļiem un būtību. "Tā ir tāda klasiska metode, kas darbojas ļoti daudzās valstīs. Šī obligātā publikācija ir tāds publisks kauninājums par to, ka jums tomēr ir pārkāpums un, re, kur šādā veidā tas pārkāpums ir noticis," turpina Grišāne.
Jāpiebilst, ka padomes locekļus ieceltu tajā iesaistītie mediji, un tās lēmumi būs saistoši tikai šiem medijiem. Valdībā tika izvērtēti arī citi varianti, piemēram, iecelt Mediju tiesībsargu – vienu personu, kuras lēmumi būtu saistoši visiem medijiem. Tomēr mediju pārstāvji šo versiju noraidīja.
Izvēloties vienu cilvēku, tur drīzāk būs spekulācijas, ka viņš ir kaut kā interesēs varbūt vairāk strādā. Tur drīzāk es redzu to konflikta iespējamību. Šeit ir koleģiāla institūcija, visi mediji vienojas par vienotiem standartiem un principiem, un, es nedomāju, ka radīsies situācija, ka tas būs vienos vārtos tā teikt.
Padomē iesaistīties šobrīd plāno vairāki Latvijas lielāko mediju uzņēmumi un organizācijas, piemēram, žurnālistu, raidorganizāciju un preses izdevēju asociācijas. Kultūras ministrija cer, ka ar laiku mediju padomes funkcijas varētu paplašināt, piemēram, liekot cilvēkiem, kuriem šķiet, ka kāda publikācija aizskārusi viņu godu un cieņu, pirms sūdzēt žurnālistus tiesā, vispirms mēģināt konfliktu atrisināt ar ētikas padomes starpniecību. Tomēr pirms šādu kārtību ieviest, esot jāļauj padomei iestrādāties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
