"Kritisko masu esam sasnieguši, zemāk vairs nav kur." Intervija ar VP priekšnieku Ruku

Jau gadiem Valsts policijā (VP) vērojama tendence, kur policistu kļūst arvien mazāk jeb gada griezumā no dienesta atvaļinās vairāk nekā tam pievienojas. Situācija būtiski pasliktinājusies pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad, kā liecina VP dati, no dienesta tika atvaļināti 1214 policisti. "Toreiz tika samazinātas štata vietas. Šodienas acīm skatoties, tā bija šausmīga kļūda. Atceros, ka tas nebija pašas Valsts policijas virzīts lēmums. Tas bija politiķu lēmums, jo visos virzienos bija jātaupa," "tv3.lv" stāsta Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Kopš tā laika bijusi tikai viena reize, kad dienestā uzņemts vairāk nekā no tā aizgājuši. Citādi gan tendence saglabājusies nemainīgi slikta, atsevišķu gadu griezumā atvaļinoties pat divreiz vairāk cilvēkiem nekā dienestam pievienojas.

Armands Ruks

Valsts policijas priekšnieks

"Kritisko masu esam sasnieguši sen, mums vairs nav, kur zemāk iet. Ielaistās problēmas – darba vide, liela slodze, atalgojums, kas nav gājis roku rokā ar vidējo atalgojuma pieaugumu valstī – ir veidojušas to, ka cilvēki šeit neaizkavējas un arī nepietiekami izvēlas šo profesiju."

Runājot par VP amatpersonu nekomplektu uz šī gada 1. septembri, valstī kopumā trūkst 27% policistu. Reģionos atsevišķi situācija ir dažāda: vismazākais nekomplekts ir Latgales reģiona pārvaldē – 6%, bet lielākais Rīgas – 41%, Kurzemes reģiona pārvaldē brīvo vakanču skaits sasniedz 17%, Vidzemes – 12%, bet Zemgales 21%.

VP priekšnieks gan norāda, ka jāsaprot – nekomplekts atšķiras arī no nodaļas uz nodaļu, no struktūrvienības uz struktūrvienību. Rīgā to ir daudz, un attiecīgi atsevišķās daļās darbinieku nekomplekts ir pat 50 vai 60%. "Biju aizbraucis uz Pārdaugavas pārvaldi, kur reaģējošajiem policistiem ir 60% iztrūkums. Ja būtu jābūt 12 cilvēkiem, proti, sešām ekipāžām, tad šobrīd viņi ir tikai četri – divas ekipāžas." Šī problēma tiek risināta, uz iecirkni nosūtot policistu ekipāžas no citiem iecirkņiem.

Tāpat Rīgā ir liels izmeklētāju trūkums, kā dēļ ir uzkrāts lērums kriminālprocesu. Šis jautājums ar prokuratūras atbalstu tiek risināts, pārkāpumus, kas tiek izdarīti interneta vidē un attiecīgi nav piesaistīti kādai konkrētai ģeogrāfiskai vietai, izdalot uz citiem Latvijas reģioniem, kur izmeklētāju noslodze nav tik liela.

Ruks piebilst – ja ik gadu policijai pievienotos ap 200 jauno likumsargu un atvaļinātos ap 200 pensiju sasniegušo, tas būtu normāli, viss izlīdzinātos. Taču realitāte ir cita. "Pērn aizgāja 574. Zinu, ka ap 183 aizgāja pēc paša vēlēšanās. No tiem ap 60–70% izdiena ir līdz desmit gadiem, proti, tie ir salīdzinoši jauni cilvēki, kas 25, 35 gados nolemj tomēr savu karjeru būvēt kaut kur citur. Tas ir bēdīgi. Tā tam nevajadzētu būt."

Dažiem nesanāk pat 700 eiro uz rokas

Kā zināms, viens no pamata iemesliem dienestu atstāt ir atalgojums. Policistu amati ir daudz un dažādi, tādēļ arī atalgojumi atšķiras, bet viens ir skaidrs – tas nav pietiekams. "Piemēram, speciālo objektu apsardze, kuru nodrošina būtībā kārtībnieki, kuri pie konkrēta kritiskās infrastruktūras objekta veic apsardzes funkciju, bet arī var uzsākt attiecīgos procesus, ja tuvumā notiek kādi pārkāpumi utt. Tur cilvēki uz rokas saņem ap 700 eiro, pat mazāk. Kas tas ir?! Tas tomēr ir policists, viņam bija jāiegūst izglītība, rēķini jāmaksā kā jebkuram cilvēkam, bet ar tādu atalgojumu to nevar," stāsta Ruks.

Viņš turpina: "Savukārt, piemēram, iecirknī vecākais inspektors, nostrādājot arī kādas virsstundas, uz rokas šobrīd nopelna varbūt 1200 eiro. Bet tas, kā es saku, ir vecākais inspektors, kas bieži vien ir cilvēks ar desmit gadu pieredzi un strādā virsstundas. Ja mēs prezumējam, ka tas ir pieņemami, tad es teiktu, ka tas tā nav. Tāpat jaunāko inspektoru atalgojums nesasniedz pat tūkstoti eiro."

Valsts policijas priekšnieks akcentē, ka policistu darbs nav vienkāršs. Statisku objektu apsardze ir viena lieta, taču ir cilvēki, kas brauc uz dažādiem izsaukumiem, nezinot, kur nonāks, ar ko būs jāsaskaras. Tas ir diezgan bīstams darbs – notiek cilvēku pretošanās, arī mērķtiecīgi uzbrukumi. Un stāsti, kur kāds mēģina iedurt vai iesist, būtībā ir ik nedēļu. Par 700 eiro riskēt ar savu veselību vai pat dzīvību? To, visticamāk, gatavs darīt vien retais.

Valsts atbalstam jābūt divreiz lielākam

Tajā pašā laikā, kā atzīmē Ruks, nevar arī teikt, ka visi problēmjautājumi stāv uz vietas. Piemēram, beidzot iekustējies neapdzīvojamo iecirkņu jautājums, tostarp rasts finansējums diviem nomas objektiem Rīgā un vairākiem krīzes pārvaldības centriem visā Latvijā, kur zem viena jumta kopā ar policiju būs arī citi dienesti, tostarp glābēji un mediķi.

"Neviens nav pelnījis strādāt tādos apstākļos, kādos joprojām daudzi strādā policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tas tiek risināts, bet es teiktu, ka šis jautājums ir nokavēts par kādiem gadiem desmit. Tas bija jārisina ātrāk, bet kā ir, tā ir," saka Ruks.

Viņš piebilst, ka infrastruktūras sakārtošana ir svarīga arī no sabiedrības viedokļa, lai cilvēks no policijas var saņemt tam nepieciešamo pakalpojumu sakārtotā vidē. Tas attiecas ne tikai uz represīvajām funkcijām, kas vēsturiski tiek saistītas ar policiju, bet arī prevenciju, kas ir viens no virzieniem, par kuru VP īpaši piedomājusi, uzsākot strukturālās pārmaiņas. "Es tiešām ticu, ka laba prevencija nozīmē vispārēju situācijas uzlabošanos, mazāk izsaukumu, kas, savukārt, nozīmē, ka mums mazāk jāreaģē, līdz ar to darba slodze samazinās," skaidro policijas šefs.

Tāpat atalgojums gluži nav stāvējis uz vietas. Kaut kas ir likts klāt, taču "inflācija to tā noēd, ka mēs netiekam līdzi. (..) Liek klāt, bet par maz. Arī nākamgad paredzētais [finansējums] ir par maz. Ja tas būtu reiz divi, tad būtu labi, tad mēs varētu jau konkurēt ar vispārējo tautsaimniecību," teic Ruks.

Vienlaikus VP priekšniekam cerība panākt taisnību, proti, iekšlietu resoram novirzīt līdzīga apjoma finansējumu, kāds tas ir aizsardzības resoram, vēl nav pilnībā zudusi. "Tur cilvēkam jau startā atalgojums ir ap 1400 eiro mēnesī. Tikmēr te cilvēki, kas nodienējuši jau 15 gadus, nesaņem tādu naudu. Mēs varbūt mazāk gatavojamies [apdraudējumam], bet nepārtraukti esam savu tiešo funkciju izpildē, darām savu darbu. Tā ir nepārtrauktā cīņa ar situāciju valstī. Jā, ir arī izņēmuma gadījumi, bet tomēr mūsu valstī ir salīdzinoši droši – neviens nededzina, neposta, uz ielām nav apšaudes u. tml. Atbalsts mums ir vajadzīgs, un politiķiem tas ir jāsaprot. Tas, kas tagad tiek piešķirts, ar to ir par maz."

Finansējums aizsardzības nozarei vēsturiski bijis lielāks, jo Latvijai ir savas saistības ar NATO. Šo saistību pildīšana ir nepieciešama, jo ģeogrāfiski Latvija ir tur, kur ir. Mūsu situācija nebūt nav vienkārša. Taču jāsaprot arī iekšlietu dienestu lielā loma. Ruks pastāsta, ka arī šajā ziņā varam mācīties no Ukrainas, kur jau no pirmās Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienas policija un glābēji ir tie, kas nodarbojas ar iedzīvotāju evakuāciju, loģistiku, atbrīvoto vietu tīrīšanu, cīņām ar diversantiem u. tml.

Armands Ruks

Valsts policijas priekšnieks

"Līdz ar to mūsu spēki ir jāgatavo un jāstiprina visos virzienos. Vieni ārēji turēs šo līniju, bet iekšā būs jāstrādā citiem dienestiem, un jāspēj to darbu izdarīt labi. Domāju, ka sapratne par to ir, taču visu nosaka politiskā izšķiršanās. Tie līdzekļi, kas ir šobrīd iedalīti, es saku – ir par maz. Labi, ka tiek iedalīti, bet to noteikti ir par maz."

Policista profesija – prestiža pēc noklusējuma

Papildus zemajam atalgojumam, katastrofālajiem iecirkņiem un lielajai darba slodzei Valsts policijas darbinieki diendienā sastopas arī ar lērumu sabiedrības negāciju, kas visvairāk veļas sociālajos tīklos. Bet cik pamatotas tās ir? Ruka novērojumos negācijas visbiežāk nāk no vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Tā var būt vienkārša nepatika pret policiju, bet cits, iespējams, pats kādreiz nonācis likumsargu nagos. Tāpat neapšaubāmi par labu nenāk arī "nelabās lietas, kas notikušas policijā".

Taču, kā lēš Ruks, sabiedrībā vienkārši kopumā valda milzu frustrācija, kuras dēļ daudz kas tiek uztverts negatīvi. Attiecīgi zākāšanās notiek ne tikai par policistiem, bet arī mediķiem, glābējiem un citiem. "Visiem mēdz būt viedoklis par to, kā citiem labāk strādāt. Līdz ar to es šīs lietas dziļi neņemu pie sirds. Vienlaikus jāsaprot, ka jebkura veida naida izpausme, tostarp virtuālā vidē, var būt tāda pati arī reālā vidē, tas var beigties arī ar nelabiem procesiem. Žulti var gāzt, bet tomēr cilvēkiem ir jādomā, ko dara. Ir arī gadījumi, kad saraksta absolūtus, mērķtiecīgus melus."

Lai arī soctīklotāju nievām lielākajā daļā gadījumu nav seguma, tomēr, kā atzīst vairāki "tv3.lv" satiktie policijas darbinieki, viņiem ir sajūta – cieņa pret policistiem un attiecīgi to profesijas prestižs ir zuduši. Ruks gan šai sajūtai oponē, norādot, ka Valsts policija ikdienā saņem arī daudz labu atsauksmju un pateicības vārdu. Un vistiešākajā mērā tas ir pašu policistu rokās.

"Kā mēs komunicējam, kā reaģējam, kāds ir bijis pirmais kontakts ar policistu – tas veido nākamo priekšstatu. Lai arī cik piekusis nebūtu policists, viņam ir jāsaprot, ka viņš strādā sabiedrībai un viņam jāspēj komunicēt konstruktīvi, profesionāli, vienlaikus ar pozitīvu pieskaņu un izrādot empātiju," uzsver policijas šefs.

Viņš papildina, ka šobrīd par komunikācijas stiprināšanu tiek piedomāts vairāk, tostarp Valsts policijas koledžas studiju programmā iekļauti mediju treniņi.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai policista profesija ir prestiža, Ruks uzsver – par to nemaz jautājumu nevar būt.

Armands Ruks

Valsts policijas priekšnieks

"’Policista profesija ir prestiža pēc noklusējuma. Tas ir tas pats, kā ar mediķiem un citiem, kas dara visu, lai pasaule būtu labāka. Prestižs jau ir iekodēts uzdevumu klāstā – kalpot valstij un sabiedrībai pats par sevi ir prestiži. Cita lieta ir, kā cilvēki to uztver. Taču tas ir mūsu pašu rokās. (..) Vieglāk būtu ieslēgties kabinetā un nerunāt ar cilvēkiem, bet tas ir jādara. Varbūt man tas ir lielais ekrāns, bet katram policistam tas ir cilvēks konkrētajā notikuma vietā, prezentējot policiju labā gaismā."

"Sargi" – par to, kāda policija ir patiesībā

Ceļu pie skatītājiem jau sācis režisora Armanda Tripāna dokumentālo raidījumu cikls "Sargi", kas paver tās Valsts policijas durvis, kuras vienmēr plašākai sabiedrībai bijušas aizvērtas. Ruks skaidro, ka tā ir lieliska iespēja sabiedrībai policiju parādīt no citas puses, jo bieži vien tai nozīmīgākā daļa paliek neredzēta, nesaprasta, dažkārt arī ar teikām un nostāstiem apvīta, kas nav ne tuvu patiesībai.

"Mērķis bija parādīt, ka Latvijas policija nav neizdevies stāsts profesionālā līmenī. Mēs gribam parādīt, ka ļoti daudzos virzienos strādājam ar augstu profesionalitāti un neesam šajā pasaulē vieni. Ir starptautiskās sadarbības, kibernoziegumu apkarošanas virziens tiek attīstīts, arī slepkavību izmeklēšana utt. Tas viss prasa ļoti specifiskas zināšanas un taktisku pieeju, ka mēs spējam šos notikumus atšķetināt, ka darbs notiek. Pie reizes arī parādot, kādi ir īstie darba apstākļi, kādos cilvēki, neraugoties uz visām grūtībām, paliek uzticīgi dienestam, valstij un turpina ar vislielāko centību darīt to pienākumu, kas viņiem ir uzticēts," stāsta VP priekšnieks.

Ruks norāda, ka daudz ko sabiedrībai nekad nevarēs izstāstīt, tā ir šī darba specifika, taču viens ir skaidrs – garlaicīgi nav. "Tikai kopā mēs varam. Valsts policija ir viena liela saime. Visi nēsājam uzplečus, esam devuši zvērestu savai valstij, savai tautai, un pie tā pieturēsimies. Šīs sērijas būs par to, kāda ir policija patiesībā, ka Latvijas cilvēki var būt droši, ka ir neredzamā fronte un neredzamie cīnītāji, kas viņus sargā."

Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.