Kučinskis par pulksteņu rādītāju grozīšanu: Vasaras laiks nozīmē vairāk saules nomoda periodā

Regulāru pulksteņa rādītāju grozīšanu lielākā daļā Eiropas valstu ieviesa pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīgi bija Latvijā, kad Padomju Savienībā 1981. gadā nolēma ieviest regulāru pāreju uz vasaras laiku.

Ņemot vērā kopējo Eiropas tirgu, transporta tīklus un telekomunikācijas, 90. gados tika noteikta vienota vasaras laika skaitīšana ES dalībvalstīs. Tādējādi katru gadu grozām pulksteņa rādītājus marta un oktobra pēdējā svētdienā.

Tas, cik jēgpilni šādi ir rīkoties, tika aktualizēts jau pirms vairākiem gadiem. Ekonomikas ministrija (EM) 2014. gadā veica iedzīvotāju aptauju. Kā galvenie trūkumi minēti dabiskā bioritma traucējumi, taču – kā ieguvumi – ilgāki vakari saules gaismā vasarā un elektroenerģijas ietaupījums.

Tomēr no vairāk kā 6000 respondentu divas trešdaļas 2014. gadā neatbalstīja pašreizējo kārtību un uzskatīja, ka Latvijai būtu pastāvīgi jāpaliek pie vasaras laika. Tagad šis jautājums atkal aktualizēts ES, un Latvijas valdība nolēmusi, ka atbalsta atteikšanos no pulksteņu rādītāju grozīšanas.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība):

Tajā pašā laikā mēs gribētu būtu solidāri ar visām pārējām attiecīgās laika zonas valstīm. Mēs nevēlētos, ka ikviena nacionālā valsts mainītu šo laiku atšķirīgi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS):

Būs vairāk saules. Tas ir arguments, kā ministram izdevās mani pārliecināt. Vasaras laiks nozīmē vairāk saules nomoda periodā.

EM arī uzrunājusi uzņēmējus, un pagaidām vienīgi būvnieki atbalsta pašreizējo kārtību. Pārējie to vairs nevēloties. "Katra nozare izpēta savus laikus, kad ir visproduktīvāk strādāt. Noteikti, rīta agrās stundas ir nozīmīgas būvniecības sektorā. Šī laika grozīšana uz to jau arī ir vērsta. Kā labāk izmantot diennakts gaišās stundas. Tajā pašā laikā tas ir jāsalāgo – ja tas divreiz gadā jādara, tad jāizvērtē, kurš no laika segmentiem ir izdevīgāks Baltijas reģionam," uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Eiropas Komisija vēl turpina apzināt dalībvalstu viedokļus, tai skaitā līdz 16. augustam joprojām iespējams piedalīties aptaujā, kas pieejama komisijas mājaslapā.

Tālāk jau tiks izdarīti secinājumi par dalībvalstu kopējo nostāju un prezentēti priekšlikumi tālākai rīcībai. Jau iepriekš par atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas iestājušās citas Eiropas ziemeļu valstis.