Aizraujošs ieskats Jaunpils vēstures lappusēs – ietekmīgā Baronu fon Rekes dzimta
Runāt par Jaunpili nav iespējams, nepieminot von der Rekes dzimtu, kas Jaunpils muižā saimniekojusi turpat 350 gadus un atstājusi ne vienu vien liecību un arhitektūras pieminekli. Kas tad īsti bijusi šī ietekmīgā dzimta, kā tā nonākusi Jaunpilī un kā veidojusi pilsētu, kuru pazīstam šodien?
Von der Rekes Latvijā ieceļojuši 15.gadsimtā no Vestfālenes Vācijā. Daudzi no dzimtas locekļiem ieņēmuši svarīgus amatus vācu ordeņa Livonijas zarā – Johans fon der Reke bijis Livonijas Ordeņa mestrs, savukārt Jobsts fon der Reke septiņus gadus pavadījis Tērbatas bīskapa amatā. Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem minama arī literāte un dzejniece Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke un vēsturnieks Johans Frīdrihs fon der Reke.
Kopumā dažādos laikos fon der Rekes dzimtai Latvijā piederējis ap 25 461 hektāru zemes un mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunpils, Spriņģu muiža, Smuku muiža, Kalnmuiža, Annasmuiža, Brūnu muiža, Ozolmuiža ar Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe) un Magazīnas (Magazin-Forwerke) pusmuižām, Šlokenbekas muiža, Durbes muiža, Saslaukas muiža, Sēmes muiža un Ālavas muiža.
Ar Jaunpili pirmkārt saistāms Matiasa ("Tīsa") fon der Rekes vārds. Viņš ir dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars, kurš Jaunpili savā valdījumā saņēma pēc Ordeņa likvidācijas apmaiņā pret Dobeli. Fon der Rekes uzņēmušies arī Jaunpils baznīcas celtniecību un tās izdevumus. Baznīcas būvniecība turpinājusies līdz 1648. gadam, kad Jaunpils mantinieks Matiass Dītrihs I fon der Reke (1608 – 1652) un viņa sieva uzdāvināja baznīcai greznu altāri un kanceli, kas ir Kurzemes sakrālās kultūras izcilāko vērtību vidū.
1771. gadā Jaunpilī ieprecējās vēl kāda izcila fon Rekes dzimtas pārstāve – Elīza fon der Reke (dz. Medema). Laulība gan ar toreizējo Jaunpils mantinieku Georgu Pēteri fon der Reki izrādījās neveiksmīga, taču pati Elīza kļuva par pazīstamu dzejnieci, publicisti, sabiedrisko darbinieci, kuras paziņu lokā bija tādi slaveni filosofi kā Imanuels Kants, Johans Georgs Hāmanis un Mozess Mendelsons. Dažādi Elīzas izdotie darbi padarīja viņu slavenu visā Eiropā un nodrošināja viņai vietu Eiropas smalkākajās aprindās. Šodien Jaunpils pili grezno atmiņas par šo izcilo sievieti un mākslinieces M. Brašmanes gleznotais Elīzas portrets.
Jaunpils dzimtas valdījumā palika līdz pat agrārajai reformai 1920.gadā. Pēdējie dzimtas pārstāvji Latviju bija spiesti pamest 1939.gadā, taču viņu atstātais mantojums palicis visā Latvijā. Jaunpilī apskatāma pils, kurā dzimta saimniekojusi, baznīca ar fon Rekes dāvināto altāri un pils parks, kurā, kā vēsta nostāsti, koki sastādīti tā, lai plaukstot veidotu dzimtas ģerboni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
