Lai mudinātu iedzīvotājus ar valsti sazināties elektroniski, tiks tērēti simtiem tūkstošu eiro "digitālajiem aģentiem"

Tomēr aizvien daudzi iedzīvotāji pakalpojumus izvēlas saņemt nevis digitāli, bet – kā pieraduši – klātienē. Valsts aicina sabiedrību nebaidīties, taču vienlaikus ir skaidrs, ka nauda ir jāiegulda ne tikai e-pakalpojumu attīstīšanai, bet arī tā saukto "digitālo aģentu" skološanā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem klientu centros aizvien mazāk laika jātērē, palīdzot ekonomiski aktīviem cilvēkiem. Izbūrušies cauri mākslai sakārtot papīrus elektroniski, salīdzinoši gados jaunie cilvēki izvēlas savu laiku, dirnot garās dzīvajās rindās, netērēt.

"Laikam var teikt jauni cilvēki ir aktīvāki. Mēs esam pamanījuši, ka palielinās slimības pabalsta pieprasījumu skaits kopš šī gada, kopš ir ieviestas elektroniskās darba nespējas lapas. Tāpat arī māmiņas ir kļuvušas aktīvākas. Pagājušajā mēnesī jau 60,7% no maternitātes pabalstiem tika pieprasīti elektroniski," norāda VSAA sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Onzule.

Kopumā elektronisko lietotāju skaits un iedzīvotāju izpratne par priekšrocībām, ko sniedz digitālā vide, gadu no gada pieaug. Tā liecina gan VARAM veiktās aptaujas dati, gan arī fakts, ka Eiropas komisija Latviju ierindojusi astotajā vietā, vērtējot tiešsaistē sniegtos publiskos pakalpojumus. Tomēr sekmīgi lavierēt pa pašvaldību un valsts e-pakalpojumu līkločiem ne visiem ir pa spēkam.

"33% ir tie, kas šobrīd vēl neizmanto šos e-pakalpojumus. Ir jāsaka, ka tie ir ļoti dažādi cilvēki – gan seniori, gan jaunieši, ir arī cilvēki, kuri ir teikuši, ka viņiem pagaidām īsti nekas nav darāms, kas tā arī varētu būt, ja tas ir 18 gadus vecs jaunietis, kurš dzīvo pie vecākiem un mācās augstskolā," vērš uzmanību VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Piemēram, aizvien liela sabiedrības daļa atturas no dokumentu kārtošanas virtuālajā vidē, kā galvenos iemeslus minot zināšanu trūkumu un pieradumu pakalpojumus kārtot klātienē. Eglīts atzīst, kamēr dažu e-pakalpojumu lietošana jau kļuvusi daļai sabiedrības par ieradumu, piemēram, "Mobilly" lietošana, tikmēr citu lietotņu lietošana galvassāpes prasīs vienmēr.

"Šobrīd mums ir jātiek galā ar portālu "Latvija.lv". Valsts pusē šie pakalpojumi būtu jāpadara vienkāršāki, jo pat es ar savu pieredzi… pat man ir reizēm grūtības aizpildīt Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju. Ja tur parādās kādi jautājumi, tad es izvēlos konsultēties telefoniski, bet kāds cits pie tā varbūt arī apstājās un dodas šo pakalpojumu saņemt klātienē.  Par šīm te, negribētu teikt – problēmām, bet jautājumiem, kas ir jāatrisina, tie būs visu laiku," saka Eglīts.

Jau šobrīd papildus e-pakalpojumu attīstīšanas izmaksām, valsts ik gadu tērē pusmiljonu eiro klientu centru uzturēšanai. Bet nu iecerēts atvēlēt vēl tikpat daudz no Eiropas fondiem, lai trīs gadu laikā apmācītu 6000 darbinieku – digitālo aģentu tā, lai viņi spētu konsultēt sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu visdažādākajās dzīves situācijās.