Cīņa ar vējdzirnavām – tā zemnieki runā par latvāņu apkarošanu. Šo bīstamo augu pļaušana, lai apturētu tā izplatību, vasarā jāveic vairākas reizes. Tikmēr finansējums no valsts budžeta šīs problēmas risināšanai nav piešķirts jau 10 gadus.
Aivars Grēbis no Siguldas novada cīņu ar cilvēku veselībai bīstamajiem latvāņiem ir sācis pirms 30 gadiem, kad atguva zemi Siguldas novadā. Viņš pa šo laiku izmēģinājis vairākas metodes. "Kas tikai nav darīts… Pļauts ar izkapti, pļauts ar traktoru, labi, ka ir tas traktors, citādi būtu vakars. Tas ir bezcerīgi, tai lietai nav nekādas jēgas. Ja nopļaujam un nedodam noziedēt, viņš tikai krāj spēkus nākamajam gadam."
Mēneša laikā ar šo pļaušanu Aivars nodarbojas jau trešo reizi – latvāņi aug ļoti ātri. Tomēr gan pats zemnieks, gan Siguldas novada pašvaldības pārstāve Ineta Eriksone uzskata, ka šī invazīvā auga ierobežošana tomēr dara labu darbu – latvāņu teritorijas nevēršas plašumā.
Siguldas pašvaldība karu šim invazīvajam augam pieteica pirms 12 gadiem: sākumā mēģināja tikt galā ar pašvaldībai piederošo zemi, pēc tam piesaistīja arī sava novada zemes īpašniekus. Visbiežāk tos pļauj vai smidzina ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Latvāņus var piespiest arī atkāpties. Piemēram, aplūkotajā lauksaimniecības zemē Siguldas pagastā tiek audzēts rapsis, bet pirms tam vairākus gadus tur plosījās tieši latvānis.
Viss sākās ar vienu zemes gabalu viena hektāra platībā, kur veica latvāņu ierobežošanu, tagad šī cīņa turpinās 30 hektāru platībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Siguldā ir 600 hektāru latvāņu, bija blīvas latvāņu audzes. Pateicoties gan pašvaldību darbinieku darbam, gan pakalpojuma sniedzējam, gan zemes īpašnieku aktīvai rīcībai, krietni samazinājušās blīvas latvāņu audzes," uzsver Siguldas novada pašvaldības galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.
Bet, kā jebkurā pašvaldībā, ir zemnieki, kas latvāņu ierobežošanu veic daļēji vai neveic vispār. Arī valsts mērogā jau 10 gadus nepiešķir finansējumu šī auga apkarošanas pasākumiem.
"Pašvaldības ir malači! Cilvēki, kas veic latvāņu ierobežošanu gan pašvaldībās, gan visu organizē, tie ir atslēgas cilvēki dēļ kā šie pasākumi notiek," uzskata Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Astra Garkāje.
Tāpēc Aivars turpina savu cīņu ar 40 gadus vecu traktoru. Saimniekam palīdz arī viņa suns vārdā Suns. Atkāpties esot par vēlu.
Latvijā Sosnovska latvānis ievests pirms 70 gadiem, to no Kaukāza republikām atvedot kā lopbarības augu. Tas sāka ieviesties arī savvaļā, un tagad tā ir bīstamākā no Latvijas sastopamajām invazīvajām sugām. Tā izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos.
