Latviešu jaunieši skumst, ka nezina krievu valodu, saka saliedētības eksperte
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien spriež par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu. Komisijas sēdē norisinās asas diskusijas par šo jautājumu.
Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu darba grupas vadītāja Liesma Ose akcentē, ka, automātiski piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem, valsts demonstrētu uzticēšanos. Savukārt partijas "Vienotība" deputāts Hosams Abu Meri ideju kritizē, jo viņš ir pārliecināts, ka bērns – pilsonis būtu apgrūtinājums vecākiem, kuri ir nepilsoņi, jo tie uz Krieviju tiktu bez vīzas, bet bērnam vajadzētu tādu kārtot.
Darba grupas vadītāja arī uzskata, ka mazākumtautību bērniem nav svarīgi kādā valodā viņi mācās, bet svarīga ir izglītības kvalitāte. Viņa akcentē, ka latvieši pārdzīvo krievu valodas nezināšanu.
Liesma Ose, darba grupas vadītāja
Daudzi latviešu jaunieši ir skumīgi, ka nezina krievu valodu. Valodas vispār ir jāatbrīvo no politiskā sloga.
Savukārt partijas "Saskaņa" deputāts Sergejs Mirskis akcentēja, ka jāpalīdz cilvēkiem iegūt pilsonība, tad nebūs šāda jautājuma par bērniem. Bet Arvīds Platpers (NSL) brīdina, ka Latvijā ir pietiekami daudz nelojālu iedzīvotāju, kuri saka, ka šo "suņu valodu" nemācīsies. Tam gan oponē Saeimas deputāts no Rēzeknes Ivans Ribakovs. Viņš neesot dzirdējis tādus izteikumus par latviešu valodu, un cilvēki Latgalē esot ļoti toleranti.
Jau ziņojām, ka dienas kārtībā šoziem atgriezušies integrācijas jautājumi. Sarunu par tiem atsākās ar Valsts prezidenta gādību. Raimonds Vējonis piekrīt ierosinājumam, ka sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas pilsonība visiem nepilsoņu bērniem būtu piešķirama automātiski. Turklāt, lai vairotu krievvalodīgās sabiedrības daļas piederības sajūtu valstij, amatpersonām ar krievu medijiem vairāk vajadzētu runāt viņu valodā. Nacionālajā spārnā šīs prezidenta nostājas izraisījušas niknu pretreakciju.
