Latvija no nākamā gada plāno pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Latvija sevi stiprina ne tikai kopējās valsts drošības un aizsardzības jomā, bet arī ekonomiski – dabasgāzes, enerģētikas jomā. Jau iepriekš pieņemts konceptuāls lēmums, ka valdība atbalsta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Latvijā. Šodien izlemts konceptuāli kā pirmo soli uz Latvijas energoneatkarību no Krievijas meklēt vienošanās ar Igauniju un Somiju, lai tuvākajos gados, iekams Latvijā tiks uzbūvēts dabasgāzes terminālis, Latvija varētu saņemt papildus dabasgāzi no iespējamā termināļa Ziemeļos.

Tāpat Latvija veidos dabasgāzes rezerves, sacīja Kariņš. Dabasgāzi jau tuvākajā laikā iecerēts iegādāties caur esošo Klaipēdas sašķidrināto gāzes termināli. "Strādājam pie tā, lai mums pietiktu gāze un mēs varētu atbrīvoties no atkarības no Krievijas gāzes ar mērķi, ka tas varētu notikt līdz šā gada beigām," pauda Kariņš.

Kariņš, komentējot sašķidrinātā gāzes termināļa izbūvi, teica, ka Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Somijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm pa cauruļvadiem, kas padara tirgu interesantu sašķirdrinātās gāzes izmantošanai.

Valdība gaida no EM, kāds būs gala vērtējums dažādajiem piedāvājumiem. "Politiski neuzskatu, ka mūsu patērētājiem jāuzņemas dažāda veida saistības, bet, ja nāk privātas investīcijas, tās jāizmanto kā to paredz administratīvais lēmums atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Tas nozīmē garantētu tirgu un iespējas jebkuram sašķidrinātās gāzes terminālim, kurš par viszemāko cenu var piekļūt Inčukalna dabasgāzes krātuvei," pauda valdības vadītājs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs  (NA) teica, ka valdība konceptuāli atbalstījusi atteikšanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Attiecīgie grozījumi Enerģētikas likumā vēl būs jāpieņem Saeimā. Viņš pauda cerību, ka tie tiks pieņemti jau tuvāko Saeimas sēžu laikā. Tas ir iespējams, pateicoties Paldisku termināļa darbības uzsākšanai, kas būs papildu dabasgāzes avots reģionā. "Baltija kļūs par pirmo reģionu ES, kurš lemj par šādu soli, kurš to reāli ievieš. Runājot arī ar kolēģiem no Igaunijas, 1. janvāris ir datums, kurā arī viņi redz, ka varētu notikt atteikšanās no Krievijas gāzes," pauda Vitenbergs.

MK lēma konceptuāli atbalstīt, ka īstermiņā Paldisku peldošā sašķidrinātā dabasgāzes regazifikācijas termināla projekta īstenošana ir būtiska energoapgādes drošuma stiprināšanai. Paredzēts, ka ekonomikas ministrs kā pirmo soli parakstīs juridiski un finansiāli nesaistošu kopīgo saprašanās memorandu ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru un Somijas ekonomikas un nodarbinātības ministru, ar mērķi uzsākt padziļinātu sadarbību šī projekta īstenošanā.

Viņš teica, ka Latvijā tiks īstenots šašķidrinātās gāzes termināļa projekts. EM līdz 31. maijam jānāk uz valdību ar izvērtējumu par tā potenciālo atrašanās vietu, ieguvumiem un izmaksām.

MK lēmums paredz, ka AS "Latvenergo" sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem veic kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī 2022.gada 4. ceturksnī.

Vitenbergs teica, ka šādi projekti tiek realizēti ar maksimāli mazāku valsts iesaisti, būtisks projekta realizācijas laiks. Iepriekš izskanējusi informācija, ka tas varētu notikt 2023.gada beigās, 2024.gada sākumā. Latvija piedalās sarunās par sašķidrinātā gāzes termināļa izbūvi kopā ar Somiju un Igauniju. "Tā ir vienīgā iespēja, lai jau šajā sezonā varētu nodrošināt papildu dabasgāzes piegādes reģionam," pauda Vitenbergs.

Tāpat ekonomikas ministrs vērsa uzmanību, ka būtisks lēmums ir panāktā vienošanās un apstiprinājums, ka valsts iegādājas gāzes rezerves divu teravatstundu apmērā. Tas mazinās riskus, ar ko varētu saskarties energolietotāji un nodrošinās papildu drošību tīkla darbībai. Drīzumā šīs dabasgāzes rezerves tiks iegādātas un glabāsies Inčukalna gāzes krātuvē.

Komentējot, ko nozīmē Latvijā līdz gada beigām izsludinātā enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, Vitenbergs skaidroja, ka tas ir preventīvs lēmums, lai izslēgtu degvielas piegādes un apgādes riskus pašreizējos nenoteiktajos apstākļos. Ja mazumtirgotājiem radīsies problēmas iegādāties degvielu, tagad ir instruments, ar kura palīdzību komersantiem un valsts institūcijām ir iespēja izmantot valsts drošības rezerves, operatīvi pāriet pie šo rezervju izmantošanas un tās iegādāties.