Latvijā pieaug ar leptospirozi saslimušo suņu skaits. Veterinārārsti brīdina – šī slimība apdraud arī cilvēkus

Leptospiroze ir akūta infekcijas slimība, ko izplata grauzēji, un tā apdraud gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Šogad saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaudzis, un eksperti brīdina – risks inficēties kļūst īpaši augsts, iestājoties vēsākam laikam, kad žurkas un peles meklē patvērumu cilvēku mājokļos un saimniecībās.

Ar leptospirozi var saslimt arī cilvēks – visbiežāk pēc kontakta ar inficētu dzīvnieku, mitru augsni vai ūdeni, kas piesārņots ar grauzēju izdalījumiem, tostarp urīnu. Šogad reģistrēti jau vairāk nekā 30 saslimšanas gadījumi, trīs no tiem – letāli.

Šai infekcijas slimībai nav vecuma ierobežojuma – slimo gan gados vecāki, gan jaunāki cilvēki. Turklāt leptospirozes pirmos simptomus bieži jauc ar gripu, tāpēc to atklāj novēloti, kad jau ir bojātas aknas vai nieres.

"Pirmais simptoms ir paaugstināta temperatūra, un šāds simptoms ir pie ļoti daudzām slimībām, tāpēc atšķirt cilvēkam leptospirozi ir ļoti grūti, bet jāsaka, ka slimība sākas akūti, tātad ar ļoti paaugstinātu temperatūru, kas var būt pat 39, 40 grādi, stiprām galvassāpēm un kas ir ļoti raksturīgs simptoms – muskuļu sāpes. Sāp ikru muskuļi, sāp augšdelmu muskuļi, sāp vēdera priekšējās sienas muskuļi. Tumšs urīns, redz, ka acu āboli kļūst dzelteni un āda paliek dzeltena," norāda Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Šogad leptospirozes izplatību veicinājuši mitrie laikapstākļi un grauzēju savairošanās, norāda epidemiologi. Saslimšanas gadījumu skaits ir septiņas reizes lielāks nekā pērn, un diemžēl lielākā daļa gadījumu ir smagi.

"Inficēšanās notiek caur gļotādām, sīkiem ievainojumiem, arī mikroskopiskiem ievainojumiem, ko mēs ar aci pat nepamanām. Piemēram, ja pieskaramies sejai, acīm, tad arī var notikt šī inficēšanās," saka SPKC Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida.

Viņa turpina: "Aprūpējot mūsu slimos mājdzīvniekus, varam inficēties ar šo infekciju, bet arī pastāv, protams, ar leptospirozi inficēti augļi un dārzeņi, ja mūsu saimniecībā vai lauku dārzā bijuši šie grauzēji, kas varēja apstaigāt dārzu, pieņemsim, ābolus vai pagrabā kartupeļus. Baktērijas mēs vizuāli neredzam, tāpēc ļoti svarīga ir higiēna un arī piesardzības pasākumi."

Turklāt ar leptospirozi smagi slimo arī dzīvnieki. Vienā no lielākajām veterinārajām klīnikām "PetCity" kopš augusta reģistrēti jau 11 saslimuši suņi – daudzkārt vairāk nekā iepriekšējos gados.

"Tie simptomi nav ļoti specifiski šai saslimšanai, patiesībā var novērot, ka dzīvnieks ir vairāk apātisks, noguris, viņš zaudē spēku, kas var būt raksturīgi ļoti daudzām slimībām. Atteikšanās no ēdiena, vemšana ir viens no simptomiem, kas jau ir raksturīgs šai slimībai un var būt arī asiņaini izdalījumi no elpceļiem," pauž veterinārārste Linda Kokoreviča.

"Pie paaugstināta riska dzīvniekiem rekomendēta vakcinācija pat divreiz gadā, nevis vienreiz pret leptospirozi, tāpēc arī mēs no savas puses aicinām, ņemot vērā šo paaugstināto incidenci, rekomendējam atkārtot vakcināciju, ja tā ir bijusi jau vairāk nekā pusgadu atpakaļ iepriekšējā veikta," skaidro veterinārārste.

"Pārtikas un veterinārais dienests saslimšanas gadījumā neveic nekādus slimības apkarošanas pasākumus vai ierobežojumus. Mēs šobrīd aicinām ziņot par šiem gadījumiem. Cilvēkiem pašiem savas drošības dēļ rūpīgāk skatīties, vērot dzīvniekus, vai nav šīs saslimšanas pazīmes un pasargāt no kontakta ar grauzējiem – gan ārā ejot, gan telpās, kur var būt peles un žurkas," norāda PVD.

Speciālisti atgādina – leptospiroze ir nopietna saslimšana. Lai sevi pasargātu, jāievēro higiēna, strādājot mitrā vidē vai saskaroties ar dzīvniekiem, jālieto aizsarglīdzekļi – gumijas cimdi, un dzīvnieku īpašnieki aicināti regulāri pārbaudīt savu mīluļu vakcinācijas pases.