Apēst grauzēja apčurātu ābolu. Kā Latvijā cilvēki sasirgst ar nāvējošo leptospirozi?
Latvija pieredz pēdējos gados lielāko nāvējošās leptospirozes uzliesmojumu. Šovasar un rudenī reģistrēts jau 31 gadījums, un viens no sasirgušajiem ir miris. Kā norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste Baiba Rozentāle, satraukumam šobrīd ir pamats. Infektoloģijas centrā vēl aizvadītajā piektdienā ārstējās trīs pacienti ar bīstamo infekciju.
Augustā, septembrī un oktobrī Latvijā reģistrēti jau 29 saslimšanas gadījumi; tas ir sešreiz vairāk nekā iepriekšējos gados, satraucošu ainu rāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Tie liecina par izteikti sezonālu pieaugumu, saslimstība fiksēta augustā, septembrī un oktobrī. No 31 saslimušā 16 bijušas sievietes, bet 15 – vīrieši. Infekcija konstatēta Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē.
Trīs no leptospirozes pacientiem patlaban ārstējas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas "Latvijas Infektoloģijas centrā", tā portāls "tv3.lv" uzzināja no centra galvenās ārstes, Rīgas Stradiņa universitātes profesores Baibas Rozentāles. Viņa arī norāda, ka visiem pacientiem ir labas prognozes un tie atveseļosies.
Rozentāle arī norāda, ka SPKC pamatoti vērš uzmanību uz leptospirozes gadījumiem, jo infekcijas slimība ir ārkārtīgi bīstama un, ja laikus netiek diagnosticēta, var beigties letāli. Neviens no pacientiem, kas šogad ārstējušies ar leptospirozi Infektoloģijas centrā, dzīvību nav zaudējis.
Kā cilvēki sasirgst ar nāvējošo slimību
Leptospirozes galvenais izplatītājs ir peļveida grauzēji, peles un žurkas – saslimšanu izraisošās baktērijas leptospiras atrodas dzīvnieku urīnā. Tomēr tikpat labi cilvēks var sasirgt arī no inficētiem liellopiem, piemēram, cūkām, un pat mīļdzīvniekiem, suņiem. Tiesa gan, četrkājainajiem draugiem Latvijā pieejama vakcīna pret saslimšanu. "Tā kā mūsu valstī suņi saņem vakcīnu, tad saslimšana iespējama galvenokārt, nonākot kontaktā ar peļu un žurku urīna aptraipītu priekšmetu, ēdienu," norāda Rozentāle un izstāta, ka inficēšanās notiek tikai caur gļotādu, piemēram, bojātu ādu. Tomēr bieži vien tā ir pārtika, kas notraipīta ar žurku vai peļu urīnu.
"Glabājam bietes, burkānus, kartupeļus pagrabā, un tad labi tos nenomazgājam, termiski neapstrādājam," piemēru min Rozentāle. Leptospirozi izraisošās leptospiras iet bojā pie 100 grādu temperatūras, produktus uzvārot, viņa norāda. Kontaktā ar leptosipirām cilvēki nonāk arī, strādājot ar inficētu ūdeni piesātinātā augsnē, piemēram, puķu un dārzeņu dobēs. "Lai tā nenotiktu, obligāti jāstrādā gumijas cimdos, un pāri tad var vilkt dārza cimdus. Infekcija cilvēkā nonāk caur sīkiem pušumiem," teic Rozentāle.
Kā norit saslimšana
"Latvijas Infektoloģijas centra" galvenā ārste norāda, ka saslimšanas gaita lielā mērā atkarīga no cilvēka imunitātes. Ja imunitāte ir aktīva, bet inficējošā deva nav liela, slimība nevar attīstīties, un var izpausties kā visparastākā saaukstēšanās – ar augstu temperatūru, bet trīs četru dienu laikā cilvēks veiksmīgi atlabst.
Sarežģītāki ir vidēji smagi un smagie gadījumi. "Leptospiras izdala toksīnu, kas iedarbojas uz eritrocītiem. Tie sabrūk, atbrīvojas bilirubīns, cilvēka ādas krāsu padarot dzeltenu, tiek bojātas aknas. Tā būtu klīniski smaga, akūta saslimšanas forma," slimības izpausmes raksturo ārste.
Saslimšana parasti sākas ar gripai ļoti raksturīgajiem simptomiem. Drebulis, temperatūra no 39 līdz 40 grādiem, ārkārtīgi spēcīgas galvassāpes, bet atšķirība ir tā, ka cilvēkam ir spēcīgas muskuļu sāpes: ikru muskuļu, bicepsu, vēdera priekšējās sienas taisno muskuļu un muguras muskuļu. Pieskaroties muskuļiem, sāpes ievērojami pastiprinās. "Vēdera sāpes var būt tik izteiktas, ka sākotnēji var likties, notikusi akūta problēma vēdera dobumā," raksturīgās pazīmes izklāsta ārste. Vizuāli slimība arī izpaužas, baltajiem acu āboliem kļūstot izraibinātiem ar sarkaniem asinsvadiem, jo slimība izraisa kapilāru bojājumus.
Piektajā līdz septītajā slimības dienā smagi sasirgušajiem attīstās ādas dzelte, urīns kļūst tumšs, bet izkārnījumi – gaiši. Uz ķermeņa parādās sīki, sārti asins izsitumi, plīstot zemādas kapilāriem. "Samazinās urīna daudzums, jo leptospiras bojā nieres. Var attīstīties akūta nieru mazspēja un smagos gadījumos var būt nepieciešams pacientu pieslēgt hemodialīzei jeb mākslīgajai nierei," izstāsta ārste. Leptospiras var izraisīt arī sirds muskuļa iekaisumu, miokardītu un cilvēka bojāeju.
"Ļoti svarīga ir agrīna diagnostika," akcentē speciāliste. "Ja cilvēkam ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra, sāp galva un muskuļi, jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMPD)." NMPD mediķi, kā uzsver Rozentāle, šobrīd ir informēti par slimības izplatību, ir kvalificēti ārsti, kuri zinās, kā sniegt palīdzību un nogādās pacientu ārstniecības iestādē.
Atlabšanas process ilgst mēnešiem
Ārstēšanās stacionārā leptospirozes pacientiem var ilgt līdz pat 20 dienām, tā Rozentāle pastāsta portālam "tv3.lv". Visiem infekcijas slimības skartajiem tiek dotas antibiotikas, penicīlīns, kas neļauj savairoties leptospirām. Smagākos gadījumos antibiotikas intravenozi ievada līdz pat sešām reizēm dienā. Paralēli sirgstošais saņem arī pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus, C vitamīnu, lai stiprinātu kapilārus. Gadījumos, ja ir skartas nieres, attīstījusies nieru mazspēja, cilvēkam pazūdot urinācijai, tad tiek atjaunota orgāna darbība.
"Jo vairāk orgānu ir bojāti pie smagas leptospirozes, jo ilgāks ir atveseļošanās periods. Tas var ilgt vienu līdz divus mēnešus, līdz cilvēks ir pilnībā vesels. Traucētas nieru funkcijas gadījumos, piemēram, pēc slimošanas palielinās urīna daudzums, tā tas var turpināties pat četrus mēnešus, līdz cilvēks ir atveseļojies," no pieredzes zina stāstīt ārste. Viņa arī norāda, ka, ja leptospirozes slimošanas laikā attīstās miokardīts, atveseļošanās būs ilga. Jāievēro ārkārtīgi ierobežota fiziskā slodze, kas tiek palielināta pakāpeniski. "Bet teikt, ka cilvēki paliktu par invalīdiem, tādu situāciju nav bijis," vērš uzmanību ārste. "Ja cilvēks slimošanas laikā neaiziet bojā, tad viņš noteikti pilnībā atveseļosies, atgriezīsies normālā dzīvē."
Vērtējot, kāpēc tieši šajā sezonā pieaudzis ar leptospirozi sasirgušo skaits, Rozentāle pieļauj – tas saistīts ar slapjo vasaru, kas palielina iespēju urīnam nonākt augsnē. Vienlaikus, ārstesprāt, šobrīd problēma ir arī žurku savairošanās pilsētās, arī Rīgā. Viens no veidiem, kā pret to varētu cīnīties – maksimāli izvest atkritumus. "Ja konteineri stāv nedēļām, dabiski, ka tur vairojas žurkas, jo ir ko ēst. Tāpat jāveic aktīva deratizācija. Tie ir divi nosacījumi," akcentē ārste. "Pilsētas vidē grauzējiem nav jābūt. Arī lauku sētās ne. Deratizācija ir ļoti svarīgs pasākums."
Noskaties arī: Knosās pie kāpņutelpām, sēž kokos. Purvciema namus masveidā apsēdušas žurkas
Tomēr arī svarīga ir arī piesardzība. Rozentāle stāsta par situācijām, ar kurām dalījušies Infektoloģijas centrā nonākušie leptospirozes slimnieki. Viņi atklājuši, ka, piemēram, pavasarī tīrījuši kūtis, kuros kā pakaiši tiek izmantoti salmi – mājvieta pelēm, kas izdala inficēto urīnu. Nav ievērojuši pietiekamu piesardzību, kā gumijas cimdu lietošana. Vēl kādā gadījumā cilvēks ēdis kastēs glabātos ābolus ziemai. "Aiziet, paņem, uz ātro noslauka, lai ir spīdīgs, un ēd šādu, ar peļu urīnu aptraipītu ābolu. Cilvēki pat atklāti stāstīja, ka nav ņēmuši to grauzēju iegrauzto ābolu, to metuši ārā, bet ņēmuši veselos un turpat ēduši," par situācijām teic Rozentāle.
Kopumā situācija Latvijā ir ievērojami labāka, ja salīdzina ar padomju gadiem, aizvadītā gadsimta 70. gadu beigām līdz 80. gadu vidum. Toreiz Latvijā leptospirozes uzliesmojums skāra pat vairākus simtus pacientu gadā un mirstība bija augsta. "Šodien mirstība no leptospirozes attīstītajās valstīs ir no 4 līdz 8 procentiem, smagi sasirgušajiem – līdz pat 30%. Tie ir tie pacienti, kas uzreiz nonāk intensīvajā terapijā," vērš uzmanību ārste.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
