Latvijā populāri amatnieku tirdziņi; profesionāļi norāda, ka tajos ir maz oriģinālu ideju

Amatnieks no Liepājas stāsta, ka daudzi ir izbrīnīti, kāds, piemēram, izskatās dzintars pirms slīpēšanas.

Uzrunātie tirdziņa apmeklētāji gandrīz vienbalsīgi atzīst, ka piedāvājums ir gana plašs un augstvērtīgs un ka te atrodams kas vairāk par banālo tūristu komplektu – magnēts un krūze.

Tomēr arhitektūras un dizaina kritiķe Ieva Zībārte, kura bieži apmeklē dažādus tirdziņus, novērojusi, ka tie viens no otra daudz neatšķiras.

Ieva Zībārte, arhitektūras un dizaina kritiķe

Katru gadu ejot, kā arī ikdienā mazākos tirdziņos vairāk vai mazāk es redzu vienas un tās pašas lietas, tāpēc mana doma ir tāda, ka varētu tomēr kaut kā diferencēt, piemēram, tagad arī ir Skolēnu dziesmu un deju svētki, varbūt, ka šis piedāvājums varēja būt kaut kāds citādāks – iesaistot jauniešus.

Viņa pieļauj, ka vienveidīgais piedāvājums skaidrojams arī ar mūžseno naudas jautājumu un to, ka paši amatnieki bieži vien ir arī uzņēmēja lomā, bet lai darinājumi atbalsotos jau ārpus valsts mērogiem, jāpiesaista pārdošanas speciālisti.

Kritiķi tirdziņā pārsteidz etnogrāfiskās lelles Jancis, Ieviņa, Laimdota un Spīdola, Baiba, kas radītas kā alternatīva leģendārajai lellei Baibai, un cer, ka šīs neglabās sekcijā, bet gan, ka bērni ar tām rotaļāsies.

Tā kā šobrīd visā pasaulē tiek piedzīvota amatniecības renesanse, tad, lai padarītu latviešu amatnieku darbus konkurētspējīgākus, dizaina kritiķe rezumē, ka būtu nepieciešams izveidot radošās stipendijas amatniekiem.

Skaties video!