Latvijas dabā arvien biežāk sastopami mikrobi, kurus nevar likvidēt pat ar mūsdienīgām antibiotikām

Vācieši paņēma ūdens paraugus 12 ūdens tilpnēs un atklāja, ka pilnīgi visos paraugos ir multirezistenti mikrobi. Tas, ka dabā ir sastopami šādi mikrobi, kādu laiku jau vairs nav jaunums, taču pārsteigumu radīja tas, ka ļoti maz tiek darīts, lai situāciju uzlabotu.

Vides zinātniskā institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš apliecina, ka Latvijā pētnieki seko līdzi notikumu attīstībai un veic vairākus simtus tūkstošu paraugu analīzi gadā. Pretējā gadījumā atstājot multirezistento mikrobu attīstību pašplūsmā varam sastapties ar nopietnām veselības sekām.

"Problēma būs mūsu ārstēšanā, jo bieži šīs multirezistentās baktērijas. Mēs nevaram no viņām tikt vaļā, jo viņas nepakļaujas tradicionālajām ārstniecībai ar antibiotikām," norāda Bērziņš.

Zinātnieku prognozes ir biedējošas – ja antibiotiku lietošanu un nonākšanu dabā atstāsim bez pienācīgas ievērības, tad superizturīgie mikrobi gadsimta vidū būs viens no galvenajiem nāves cēloņiem, apsteidzot pat vēzi.

Lai arī ir pozitīvas tendences Latvijā, atslābšanai nav pamata, norāda "BIOR" vadītājs. Arī Latvijā ir mikrobi, kas nebaidās ne no kādām antibiotikām, un satraucošākais, ka tie arvien biežāk tie sastopami savvaļas dzīvniekos, piemēram, sikspārņos. Cilvēks inficējoties ar šādu supermikrobu būs ļoti grūti izārstējams, jo vienkārši nebūs zāļu, ar ko ārstēt. "Mums parādās baktērijas, kas ir rezistentas pret pēdējās paaudzes antibiotikām," saka Bērziņš.

Mūs bieži vien glābj tas, ka Latvijā ir maz iedzīvotāju. Tāpēc arī apkārtnē nonāk salīdzinoši maz antibiotikas un pret tām izturīgi mikrobi.

Taču, kā liecina aptaujas, aptuveni piektā daļa Latvijas iedzīvotāju antibiotikas lieto pilnīgi nevietā, piemēram, ārstējot vīrusu izraisītas saslimšanas. Vēl arī mediķi grēko, lietojot antibiotikas, bez kurām varēja iztikt vai arī vieglas saslimšanas gadījumā izraksta zāles, kas jālieto tikai ļoti smagos gadījumos.

"Vīrusu ierosinātas infekcijas neviena no antibiotikām neārstēs. Ja arī ir bakteriāla infekcija, tad arī ir jāsaprot, kurā virzienā, un tad ar laboratorijas palīdzību varam noteikt konkrēto baktēriju ļoti ātri un varam arī noteikt pret kādām antibiotikām šī baktērija ir jutīga, un tikai tad ārstēšana būs efektīva," skaidro vides zinātniskā institūta vadītājs.

Pētnieks atgādina, ka mēs visi varam iesaistīties tīras vides saglabāšanā, ne tikai lieki nelietojot antibiotikas, bet arī tās zāles, kas paliek pāri, vienmēr nododot aptiekā. "Zāļu atlikumi nekad nedrīkst nonākt kanalizācijā," uzsver Bērziņš.

Institūta "BIOR" un Latvijas Universitātes pētnieki par aizvadītā gada veiktajiem pētījumiem ir izpelnījušies arī Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko novērtējumu, kas pētījumus par antibiotiku pārveidošanās mehānismiem dabā nodēvēja par vieniem no nozīmīgākajiem pagājušajā gadā.