Latvijas Zinātņu akadēmija nākotni saskata tilta veidošanā ar arābu valstīm
"Te varētu būt iespēja izveidot kādu starptautisku koledžu, starptautisku kursu vai izglītības institūciju, kurai ir nepieciešama mūsu komunikācija ar Eiropas Savienības (ES) zemēm – mēs varam pildīt tilta funkciju Āzijas, Kaukāza republikām, arābu valstīm. Mēs uzskatām, ka tā ir mūsu perspektīva," tā par Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas nākotni spriež LZA prezidents Ojārs Spārītis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Patlaban lielākā daļa telpu Latvijas Zinātņu akadēmijā par pašizmaksu tiek iznomātas dažādām zinātniskām organizācijām un institūtiem. Šobrīd ikdienā šajā ēkā strādā vien daži desmiti zinātnieku, bet telpu daļa tiek izīrēta privātām komercstruktūrām.
No 707 telpām 49 telpās Latvijas Zinātņu akadēmijā firmas, kurām nepieciešamas nelielas "biroju lieluma istabiņas".
Kapitālo remontu Latvijas Zinātņu akadēmija nav piedzīvojusi kopš tās uzcelšanas padomju laikos. Remonts namā tiek veikts par pašas Zinātņu akadēmijas līdzekļiem. Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmijai tiek piešķirts viens miljons eiro, taču tas paredzēts zinātnieku darbam, algām, valsts pasūtījumu izpildīšanai.
Lai segtu nesaimnieciskās ēkas izdevumus, Latvijas zinātņu akadēmijas pārvaldītāji atļāvuši ierīkot koncertzāli, "ziedojot" Lielo konferenču zāli. Jaunā koncertzāle durvis vērs vaļā rudenī.
No 23 ēkas stāviem darbam iespējams izmantot 15, savukārt pārējos stāvos atrodas tehniskās telpas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
