Lēmumus par daudzdzīvokļu namu uzturēšanu varēs pieņemt iedzīvotāju mazākums, tiesa, ne visus
Turpmāk lēmumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu namu uzturēšanu, varēs pieņemt iedzīvotāju mazākums. Šādas izmaiņas parlaments pieņēmis, lai paātrinātu ēku atjaunošanu un mudinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem. Tomēr vienu no sāpīgākajiem jautājumiem – ēku siltināšanu un renovāciju, šīs izmaiņas īsti nerisinās. Kādēļ tā?
Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka – lai pieņemtu lēmumu, kas saistīts ar daudzdzīvokļu nama uzturēšanu, par to jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku. Līdz šim tas vairumā gadījumu bijis teju neiespējami, jo lielāka daļa iedzīvotāju uz šīm sapulcēm vienkārši nenāk. Tādēļ Saeima pieņēmusi izmaiņas, ka turpmāk lēmuma pieņemšanai pietiks ar trešdaļu balsu.
Jaunā kārtība būs sekojoša – iedzīvotājiem jāsasauc kopsapulce, ja tajā nebūs vairākuma, mēneša laikā tikšanās jāorganizē atkārtoti, jo tikai otrajā reizē lemttiesīgs jau būs mazākuma kvorums. Piemēram, ja vienā daudzstāvu namā ir ap 100 dzīvokļu, tad turpmāk lēmuma pieņemšanai pietiks ar 34 balsīm līdzšinējās 51 balss vietā.
"Es domāju, ka šis ir galvenais aicinājums tam, ka, dārgie dzīvokļu īpašnieki, pieņemiet lēmumu, nepalieciet mājās, lai nenotiek tā, ka jūsu vietā mazākums pieņem lēmumu."
Šīs izmaiņas ļaus cilvēkiem lemt par pārvaldnieku maiņu, mājas uzkrājuma izlietošanu un cita veida darbiem, taču pāragri priecāties tiem, kuri tagad cer, ka visu kaimiņu vārdā varēs pieņemt lēmumu par pilnu mājas renovāciju. Problēma tajā, ka šiem darbiem parasti jāņem kredīts, bet finanšu iestādes parasti prasa, lai balsojumā piedalītos līdz pat 75 procentiem dzīvokļu īpašnieku.
"To, ko es redzu kā reālu, ir mazie renovācijas darbi – bēniņu nosiltināšana, kāpņu telpā logu nomaiņa, ārdurvju izmaiņas, mazās lietas, kas ir sastāvdaļa no kopējā renovācijas projekta."
Ekonomikas ministrijā gan cer, ka kredītiestāžu attieksme mainīsies, jo līdz šim nav dzirdēti gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku biedrības paliktu parādā.
"Par dzīvokļu īpašumu kopības saistībām tāpat atbildēs dzīvokļu īpašnieki. Nebūs tāda situācija, kad nav kāda, kas nesamaksā. Kopība ir drošs darījumu partneris arī pie mazākuma lēmuma."
Ko par izmaiņām saka iedzīvotāji?
Andris: "(Jaut: Vai jums ir viegli ar kaimiņiem vienoties par remontu mājai?) Nekad nav. Pensionāru daudz, viņi kaut kā baidās, jo tur jau saistīts ar kredītiem. Lielākoties nesavācas, tagad dzirdēju, ka būs uzlabojumi – jā, no novembra trešdaļa. Nu es domāju, ka tas būtu loģiski."
Valērijs: "Tas nebūs vieglāk, jo par remontiem tāpat ir jāmaksā un maksāsim mēs un ļoti lielu naudu. Bet, lai to naudu maksātu, viņa kaut kur ir jādabū."
Nikita: "(Jaut: Kādreiz, ja ir tās sapulces, kur jābalso – ejat?) Vienreiz biju, bet nebija laba pieredze. (Jaut: Kāpēc?) Nevar par neko vienoties savā starpā."
Oksana: "Es nezinu, es neatceros, ka mums sapulces būtu bijušas. Varbūt arī ir bijušas, bet es tajā laikā strādāju, nezinu."
Jaunā kārtība būs spēkā no 1. novembra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
