Līdz pat 50% lielāki rēķini. Pašvaldības gatavas palīdzēt apmaksāt janvāra apkuri, bet gaida arī valsts atbalstu
Turpinoties bargam salam, arvien satraucošākas ir prognozes par janvāra apkures rēķiniem. Lai gan pašvaldībās uzsver – šī nav krīze, paredzams, ka būs cilvēki, kuriem apkures rēķini sagādās grūtības. Pašvaldības gan šādam scenārijam esot gatavas, taču vienlaikus saka – nasta, lai palīdzētu iedzīvotājiem, būs gana smaga, tādēļ sagaida arī valsts atbalstu.
Līdz pat 50% augstāki apkures rēķini, salīdzinot ar decembrī – par to noturīgā sala dēļ brīdina siltumapgādes uzņēmumi. Šī ziņa garām nav paskrējusi arī ceturtās lielākās Latvijas pilsētas – Jelgavas iedzīvotājiem, kuri atzīst – ir satraukums, ko ieraudzīs gaidāmajos apkures rēķinos.
"Un tas vēl būs ar nekustamā īpašuma nodokli, tā kā tie maksājumi šobrīd ir katastrofāli. Un tie tarifi ceļas augšā, tā kā ir ļoti nepatīkami maciņiem."
Arī jelgavniece Leonīda neslēpj: "Ļoti satrauc, tāpēc ka es esmu pensionāre, nav liela pensija, nu, a ko darīt. Nu, nezinu, cik būs, tik maksāsim, ko darīt."
Tikmēr citi jelgavnieki saka – tie ziemai un lielākiem rēķiniem jau gatavojušies.
"Pavisam, ja alga ir maziņa vai pensija, tad ir katastrofa. Es domāju, ka varēšu. Man tur vēl rezerve ir drusku pārskaitīta vairāk. (TV3: Tas ir apzināti, ja?) Jā, jā. Nu, nav jau pirmā ziema."
Jelgavas pašvaldība gan sola palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuriem rēķinu segšana sagadās grūtības – atgādinot, ka ģimenēm ar zemiem ienākumiem ir pieejamas mājokļa pabalsts, lai segtu komunālos maksājumus. Jelgavas mērs gan uzsver, ka pilsētā apkures tarifs ir starp zemākajiem valstī, tādēļ pieaugums jelgavniekiem nebūs tik sāpīgs.
"Ar mūsu siltumapgādes uzņēmumu esam runājuši, un viņi piedāvās klientiem sadalīt šos maksājumus, ja tas rada grūtības, norēķināties uzreiz. Bet, ja runājam par granulām vai gāzes cenām, tā ir tāda valsts kopīgā politika, un, ja tas rada tik lielas grūtības, manuprāt, jādomā par valsts tēmētu atbalstu līdzīgi, kā tas bija iepriekš, kad bija šis energoresursu cenu pieaugums."
Šogad ilgstošs sals un sniegs pārsteidzis arī Liepāju, kur kārtīga ziema mēdz arī neiestāties.
"Jā, Liepāja tiešām ir pārsteigta ar bargu salu un lielu sniegu. Bet kas attiecas, vai šī ir krīzes situācija vai nav krīzes situācija, tad es atļaušos teikt, ka šī vēl nav krīzes situācija."
Vēja pilsētā šobrīd aktīvi sekojot līdzi apkures patēriņam. Pieaugums esot, bet ne kritisks. Taču arī šajā situācijā pilsēta aicina – ja ir grūtības rēķinu segt – par to ziņot.
"Mums ir sociālais dienests, kurš iedzīvotājiem ir pieejams, kur iedzīvotāju grupa, kuriem šie sociālie pabalsti pienākas, šos pakalpojumus izmanto. Mēs, kā uzņēmums, strādājam ar saviem klientiem un savus klientus aicinām, ja ir problēmas jeb aizkavēšanās ar rēķina atmaksu, doties pie namu apsaimniekotāja un šos jautājums risināt."
Savukārt Daugavpilī, kur aizvadītās nedēļās bijis īpaši auksts, šobrīd vēl neprognozē, kāds būs iedzīvotāju apkures rēķinu pieaugums. Pilsētas mērs gan pauž – viņaprāt, labākais risinājums, kā iedzīvotājiem palīdzēt, būtu PVN samazināšana apkurei. Lai gan siltumapgādei jau šobrīd ir samazināta likme, šobrīd, pieaugot rēķiniem, aug arī valsts nodokļu ieņēmumi.
"Pie tam viņš ir ļoti vienkāršs, ļoti primitīvs. Visi pārējie, mājokļa pabalsti, kredītbrīvdienas, vēl kaut kas, viņas ir smagi administrējamas lietas. Šeit tāpat, kā viņi PVN pārtikai no vasaras ir salikuši. Tak ielieciet šeit uz janvāri. Nevienam nekas nenokritīs. Varēs ierakstīt ailītē: valsts atbalsts."
Šobrīd gan kā reālākais atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos tiek vērtēts mājokļa pabalsts. Uz to var pretendēt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, un pabalstu 70% apmērām sedz no pašvaldību, bet 30% no valsts līdzekļiem. Vietvaras, paredzot, ka pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt, aicina valsts iesaisti palielināt.
"Oficiālajās sarunās arī Labklājības ministrija saprata, ka vairāk ir vajadzīga šī valsts iesaiste, jo toreiz mēs runājām 50:50. Šobrīd 30% valsts nāk talkā. Tā kā šeit, ja tie līdzekļi pienāktu klāt, tas nozīmē, ka arī pašvaldībām būtu vieglāk ar šiem papildu izdevumiem tikt galā."
Pašvaldības pagājušajā gadā mājokļa pabalstos Latvijas iedzīvotājiem izmaksājušas vairāk nekā 41 miljonu eiro, un ikmēnesi šīs palīdzības saņēmēju skaits ir mērams vairākos desmitos tūkstošu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
