Līdzšinējais Nacionālās koncertzāles realizācijas projekts varētu būt pārāk dārgs; meklē alternatīvas vietas
Lai arī pirms 15 gadiem starptautiskā arhitektu plenērā par labāko zāles novietni atzina AB dambi, kuram izstrādāta arī ēkas skice, ekonomiskās krīzes un citu apstākļu dēļ šis projekts jau ilgstoši nav guvis sabiedrības atbalstu, un Kultūras ministrija tam meklē jaunas alternatīvas.
No Eiropas Savienības fondu finansējuma Nacionālās koncertzāles projektam atvēlēti 23 miljoni eiro. Tomēr, lai tos izlietotu un apgūtu līdz noteiktajam termiņam – 2022. gada decembrim, valdībai jāpieņem lēmums par koncertzāles atrašanās vietu jau dažu mēnešu laikā jeb līdz maija beigām. Tāpēc Kultūras ministrija kopā ar iesaistītajām pusēm steidz diskutēt par dažādām zāles atrašanās vietas alternatīvām abos Daugavas krastos.
Ekspertu diskusijā otrdien izskanēja dažādi koncertzāles novietojumi – Torņakalns, Uzvaras parks, Zaķusala, Ķīpsala, Raņķa dambis, arī Mūkupurva iela Zolitūdē. Jaunpienācēji – 47 zemes īpašnieku kopums Andrejsalas un Andrejostas teritorijā – koncertzāles būvniecībai gatavi piedāvāt vietu Rīgas pasažieru termināla teritorijā.
"Ostas visas operācijas tiek pārceltas, viņas tiek pārceltas uz ziemeļiem, līdz ar to tiks demontētas arī sliedes, kas šobrīd atrodas Andrejostas un Andrejsalas teritorijā, kas nozīmē, ka šobrīd rodas pirmā iespēja šo teritoriju attīstīt. Ņemot vērā, ka tas būtu pats Dienvidu gals, vistuvāk Rīgas vēsturiskajam centram, pavisam tuvu Rīgas pilij, šī arī no koncertzāles viedokļa būtu izcila vieta, kur sākt koncertzāles attīstību," uzsver "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons.
Šāds scenārijs gan prasītu pārveidot infrastruktūru un pārbūvēt Eksporta ielu, toties zemi "Riga Port City" gatavi, piemēram, piešķirt pilsētai dāvinājumā vai veikt maiņas darījumu. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs gan norādīja, ka šim scenārijam vispirms jāvērtē juridiskie aspekti.
Tāpat izskanēja arī līdz šim neapspriesta versija par daudzstāvu koncertzāles kompleksu Zinātņu akadēmijas teritorijā, pārveidojot šo pilsētas daļu par jauno Vecrīgu ar klasicisma arhitektūras piemēriem.
Rīgas pilsētas attīstības pārvalde gan norādīja, ka daļai piedāvāto vietu būtu jākoriģē detālplānojumi un jāveido jauni transporta risinājumi, tomēr kā reāli īstenojamus min AB dambja, Uzvaras parka un Andrejostas projektus.
Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis un sociālantropologs Viesturs Celmiņš gan kritizēja sasteigto lēmuma pieņemšanas procesu un skaidru vērtēšanas kritēriju trūkumu. "Tā ir totāla liekulība, ja publiskajā sektorā mēs karastāvoklī divās stundās izvēlamies, kur mēs redzam koncertzāli. Es atvainojos, – tie līdzekļi nav vienas sētas celtniecībai, tas ir dekādes projekts."
Tikmēr Kultūras ministrija norādīja, ka garām diskusijām laika vairs nav – lēmums par šā finansējuma izlietojumu ir jāpieņem līdz šā pavasara beigām vai vasaras sākumam.
Vērtēšanas kritēriji esot skaidri, un, tiklīdz tā saņems oficiālus koncertzāles atrašanās vietas piedāvājumus no jaunajiem interesentiem, tā sāks tos izvērtēt, lai pēc iespējas ātrāk iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
