Siliņa cenšas skaidrot valdības izvēles pagaidām neskarties klāt "asiņainajam tranzītam"

Premjere intervijā uzsvēra, ka Latvija, līdzīgi kā tas bija graudu jautājumā, arī šoreiz gatava uzņemties līderību ES un virza jautājumu par mangāna rūdas eksportu uz Krieviju. Par to jau runājis ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kā arī pati Siliņa to atkārtoti aktualizēs, šonedēļ tiekoties ar Eiropadomi. "Līdz ar to nav jāuztraucas, šis jautājums būs," mierina premjere.

Tajā pašā laikā viņa akcentē, ka patlaban radusies sajūta, ka, Latvijā vien nogriežot ceļu, varēsim Krievijas kara mašinēriju apstādināt, taču patiesībā to varēsim izdarīt tikai tad, ja šādu aizliegumu panāksim visā ES. "Šis jautājums ir jāiekļauj 14. sankciju paketē," norāda Siliņa.

Premjere piebilst, ka vispirms gan vēlētos par mangāna eksporta aizliegumu vienoties vismaz ar Baltijas valstīm un Poliju, jo kopīgi virzīt šādu lēmumu visā Eiropā būtu vieglāk.

Siliņa gan neizslēdza iespēju – ja Eiropā šī lēmuma pieņemšana kavēsies, Latvija ir gatava to risināt arī "tepat", proti, nacionālā līmenī. Taču jebkurā gadījumā "labākais, efektīvākais veids būtu, ja mēs visi pārtrauktu mangānu transportēt uz Krieviju".

Tāpat premjere ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk Eiropā būs jānotiek diskusijai par tirgošanos ar Krieviju un Baltkrieviju. "Patlaban it kā skrienam pakaļ – konstatējam vienu produktu, ieliekam sankciju pakotnē. Eiropas līmenī jādomā, ko darīt ar tirdzniecību, jo, katru produktu aizliedzot, tas prasa lielu resursu, un tas nav efektīvi," sacīja premjere.

Viņa pauda, ka vidējā termiņā jādomā, vai iespējams vienoties par kādu preču kopumā, ko Krievijai Eiropas valstīs nepiegādā. Siliņa esot paprasījusi informāciju Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai par to, ar ko vēl Latvija tirgojas ar Krieviju.