Mediķu trūkums neapsīkst; slimnīcās simtiem neaizpildītu vakanču
Mediķu trūkums Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) turpinās. Piemēram, "ātrajā" palīdzībā patlaban trūkst ap 250 kolēģu, arī lielajās slimnīcās brīvo vakanču skaits mērāms simtos. Problēma ilgst jau gadiem, tādēļ nozarē cer uz jaunās valdības spēju rast risinājumu, lai medicīna Latvijā nenonāktu vēl tuvāk bedres malai, vēsta TV3 Ziņas.
Mediķu trūkums Latvijā nav jaunums. Lai gan situācija pēdējos gados uzlabojas, Latvijas slimnīcās un NMPD joprojām ir simtiem vakanču. Piemēram, NMPD šobrīd strādā ar vismaz 250 cilvēku iztrūkumu un tas neizbēgami ietekmē arī palīdzības sniegšanas iespējas.
"Mēs tiešām jūtam, ka ikdienā pat līdz 20 brigādēm valstī var būt nenokomplektētas, tomēr nu jau mēs esam saraduši ar šo situāciju, ar to, ko nozīmē strādāt ierobežotas brigāžu pieejamības apstākļos."
Trūkstošais brigāžu skaits gan nozīmē, ka citi kolēģi pārstrādājas, izdeg un jau no jauna rada kadru trūkumu, jo lemj no smagā un atbildīgā darba aiziet.
Ar cilvēkresursu trūkumu jau ilgstoši saskaras arī lielās ārstniecības iestādes. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā patlaban ir vairāk nekā 250 vakanču. Slimnīcas vadība gan atzīst, – patiesībā darbaroku vajadzētu vēl vairāk, tomēr tie ir reālisti – jau šīs vakances aizpildīt nav iespējams.
Slimnīcā patlaban trūkst dažāda veida speciālistu – ārstu, ķirurgu, anesteziologu, jau ierasti – izteikti lielā skaitā medicīnas māsu un palīgu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs lēš, ideālā situācijā tiem būtu nepieciešams vēl vismaz 1000 jaunu medicīnas māsu un to palīgu, šobrīd slimnīca meklē vairāk nekā simtu.
"Tas ir tas, ko mēs varētu atļauties finansēt, samaksāt. Protams, ir vēl aisberga neredzamā daļa. Ja mēs uzskatām, ka normāls standarts būtu divas māsas pret vienu ārstu vai pat vairāk, kā Skandināvijas valstīs, tad slimnīcā šis koeficients ir gandrīz viens pret vienu."
Latvijas Māsu asociācijā un Latvijas Jauno ārstu asociācijā akcentē, – problēma esot jau sena. Mediķi cer, ka jaunā valdība izstrādās plānu, kā cilvēkresursus piesaistīt ilgtermiņā. Pretējā gadījumā nozare turpinās grimt, jo arī Covid-19 piemaksu vairs nav, kas pēdējos divus gadus speciālistus motivēja strādāt.
"Mums nav jau gadu desmitiem stratēģiskais plāns cilvēkresursu attīstībai veselības nozarē. Ja līdz šim bija iestrādnes, lēnā garā sāka pieaugt atalgojums, tas strādāja un mēs redzējām rezultātus, tad šobrīd mēs tajā bedrē esam iekrituši atpakaļ. Covid-19 ir beidzies, un mēs patlaban pēc finanšu skaitļiem tiekam atmesti atpakaļ apmēram 2019. gadā, kas būtu mums starta pozīcija šobrīd."
"Tikai naudas iedošana vairs neatrisinās šo situāciju. Ir jābūt ilgtermiņa plānošanai. Jebkura lēmuma, kuru pieņemam šodien, rezultātus mēs redzēsim vēlāk. Īpaši ārstiem, tie varbūt līdz 12 gadiem. Tāpēc mums ļoti pietrūkst ilgtermiņa politikas, ilgtermiņa plānošanas un sistēmas sakārtošanas, bet ātru risinājumu nebūs," spriež Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Uzrunātajās slimnīcās arī norāda, ka jaunajai valdībai un par nozari atbildīgajai ministrijai jādomā arī, kā noturēt esošo personālu. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā patlaban kadru mainību sasniedz pat 35% – vairums kolēģu universitātes slimnīcu pamet, jo dodas strādāt uz privātajām ārstniecības iestādēm, kur alga lielāka, bet darba apjoms mazāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
