Meteoroloģiskā vasara kļuvusi par pusmēnesi garāka
Pēdējos 50 gados Latvijā vasara kļuvusi par pusmēnesi garāka. Neraksturīgs siltums priecē lielāko daļu iedzīvotāju, bet rada neatgriezeniskus procesus dabā.
Gandrīz 20 gadus Latvijas Universitāte (LU) veic meža augsnes pētījumus, un tie devuši negaidīti negatīvus rezultātus. Pēdējos gados augsnē mītošo mikroorganismu skaits strauji sarūk, kas var radīt nopietnas sekas. Klimata pārmaiņu dēļ mainās augsnes sastāvs visā Eiropas Savienībā. Lai apzinātu iespējamos draudus, pašlaik visas 28 valstīs notiek vienotas infrastruktūras izveide, kura palīdzēs apvienot datus no dažādām valstīm, lai redzētu, kas notiek Eiropas ekosistēmā kopumā.
"Mums šajās meža ekosistēmās dažas organismu grupas, kuras ir ļoti svarīgas organiskās vielas noārdīšanai, sāk samazināties daudzveidība, un tas korelē ar temperatūras celšanos. Tik vāji sistēma izpētīta, ka mēs nezinām šos komponentus, kā viņi savā starpā saistīti. Bet fakts, ka tur kaut kas notiek, un ja kaut kas samazinās, tas rada trauksmi," norāda LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Viesturs Melecis.
Plānots, ka monitoringā tiks iekļauta arī lauksaimniecības zeme. Pētnieki rosina likumā par zemi noteikt ne tikai ķīmiskā stāvokļa, bet arī bioloģiskās sistēmas kontroli lauksaimniecības augsnē. Vienlaikus ar augsnes izmaiņām, Latvijā palielinās kukaiņu skaits. To vidū parādās arī eksotiski kukaiņi, kas iepriekš bija sastopami vien dienvidu zemēs.
