Mežs: Pēc dzimušo skaita uz vienu sievieti Latvija pagaidām ir pirmrindniece Eiropā

Mežs gan norādīja, ka prognozes par demogrāfiju Latvijā ir pārāk optimistiskas: "Mēs esam tādā sniega lavīnas lejupslīdes periodā, ka tuvākās vienas paaudzes gaitā apstāties un nesamazināties, bet stāvēt uz vietas būtu ļoti, ļoti grūti. Tas pagaidām ir utopisks scenārijs."

Tomēr kā labo ziņu viņš min to, ka pēdējos piecos gados dažādos palīdzības veidos ģimenēm ar bērniem valsts ir ieguldījusi par 0,5% vairāk no IKP, nekā bija pirms tam.

Dzimušo skaits uz vienu sievieti ir pieaudzis no 1,3 līdz 1,7 bērniem un ar šo Latvija ir pārsniegusi Eiropas vidējo rādītāju. "Latvijas sabiedrība ir atsaukusies. Dzimušo skaits, ja mēs mēram uz vienu sievieti, ir ļoti strauji pieaudzis, un mēs esam pirmrindnieki Eiropā. Dažiem tie komati pie bērniem var šķist dīvaini, bet citādāk statistikā to nevar izteikt," norāda Mežs.

Diemžēl jaunu sieviešu ar katru gadu kļūst arvien mazāk, un, kā skaidro demogrāfs, šobrīd vidējā pirmā bērna dzimšanas vecumu sasniedz tās māmiņas, kuras dzimušas 1990., 1991. un 1992. gadā – viņas pašas ir piedzimušas uz pusi mazākā skaitā. Kā problēmu Mežs min arī emigrāciju, kas diemžēl nav mazinājusies.

2018. gada februārī iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 928 600 cilvēki, bet pērnā gada februārī – 1 947 600 cilvēki. No 2000. līdz 2016. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 17,2%. Gandrīz divas trešdaļas no samazinājuma veidojusi iedzīvotāju emigrācija.

Ārpus Latvijas pasaulē dzīvo, strādā vai mācās vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā.

Intervija ar Ilmāru Mežu