"Mežsaimnieki nosacīti dabūja pa kaklu." ZM atzīst, ka ST lēmums par jaunāku koku ciršanu nav pārsteigums nozarei

Noteikumu grozījumus, kas ļauj cirst jaunākus kokus, Ministru kabinets pieņēma 2022. gada jūnijā, kā pamatojumu tolaik minot nepieciešamību iegūt vairāk šķeldas, lai risinātu enerģētikas krīzi. Vides organizāciju iebildumi toreiz tika ignorēti, tādēļ tās vērsās Satversmes tiesā.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts Satversmes tiesā. Un pēc ilgstošas cīņas dabas aizstāvji šodien var gavilēt. Tas atzīts par neatbilstošu pamatlikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams! Pēc tā nolasīšanas dabas aizstāvju sejās varēja redzēt gandarījumu. Šī esot vēsturiska prāva vides tiesībās, kura kalpos par pagrieziena punktu ceļā uz ilgtspējīgas politikas attīstību Latvijā.

"Šī bija gara un ilgstoša cīņa, mēs ļoti priecājamies par ST lēmumu, jo tas pamato mūsu argumentu," norāda Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Baltvilka.

Taču ar to nekas nebeigsies, pārliecināts Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, norādot, ka, ņemot vērā līdzšinējo mežu apsaimniekošanas un lēmumu pieņemšanas praksi, nozare meklēs jaunus ceļus, kā tikt pie koku ciršanas.

"Nav jau tā, ka viss tagad būs labi, būs viss tikpat slikti. Pēdējos 25 gadus Latvijas meži apsaimniekoti veidā, kas nav ilgtspējīgs un noplucina dabas daudzveidību, grozījumi to būtu paātrinājuši. Grozījumu atcelšana nenozīmē, ka nav problēmu Latvijas mežos," norāda Ķerus.

Plašāk savu spriedumu tiesa vēlāk komentēja arī preses konferencē. Sanākot mediju pārstāvjiem un iesaistītām pusēm, tiesa uzsvēra, ka šis spriedums ir nozīmīgs, jo tiek sniegtas jaunas atziņas par to, kā ir izprotams Satversmes pants, kas paredz tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Valdība varot pieņemt dažādus lēmumus, kas ietekmē vidi. Taču tad ir jāņem vērā prasības, kas izriet no Satversmes un ietver ilgtspējības un piesardzības principu.

"Satversmes tiesa guva pārliecību, ka pilnīga informācija, kā ietekmēs šie noteikumi vides attīstību, nebija, tādēļ secinājums, ka šāds lēmums nav izvērtēts un nav atrasts pareizs līdzsvars starp sabiedrības labklājības, vides aizsardzības un ekonomikas interesēm," saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

"Ministru kabinets teica, ka bija steidzamība, jo bija enerģētiskā krīze, bet Satversmes tiesa secināja, ka normu sāka izstrādāt 2016. gadā un tad bija norādīti citi mērķi, kāpēc to izstrādā, pēc tam bija tāds iegansts šķeldas cenas paaugstināšana, tieši tajā brīdī pieņemt normu, neveicot stratēģisko novērtējumu," saka Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede.

Turklāt grozījumi pieņemti laikā, kad politikas plānošanas dokumenta termiņš par meža nozari bija jau sen kā beidzies.

"Kad tika pieņemta apstrīdētā norma, pamatnostādnes vairs nebija spēkā. Valsts plāni šajā jomā bija līdz 2020. gadam atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vispirms plānojam, tad rīkojamies, nevis otrādi. Tāpēc plānošanas dokumenti paredzēti mūsu valstī," pauž Laviņš.

Satversmes tiesas spriedums nozares pārstāvjiem neesot pārsteigums, saka Zemkopības ministrijā.

"Mežsaimnieki nosacīti dabūja pa kaklu." No valsts puses pieļautas kļūdas, pie kurām tagad strādā. Pirmais un svarīgākais darbs – izstrādāt meža pamatnostādņu dokumentu, un tad Zemkopības ministrija atkārtoti virzīs grozījumus par koku ciršanu, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras.

"Skatoties no īpašnieka viedokļa, jābūt tādai iespējai. Šo visu, par to, cik daudz cērt vai necērt, regulē kokmateriāla tirgus. Vai atgriezīsimies? Domāju, ka jā," domā Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs.

Tikmēr Satversmes tiesa uzdevusi Ministru kabinetam gādāt, lai visi ciršanas apliecinājumi, kuri izsniegti, balstoties uz spēkā neesošu normu, tiktu pārbaudīti un atcelti.