NATO, Latvija, Krievija, bataljons – populārākās tēmas Latvijas interneta portālos. Krievu un latviešu ziņas pamatīgi atšķiras
Latvijas mediju pasaule iedalīta divās nometnēs – latviešu un krievu, un katra no tām zīmē savu, atšķirīgu bildi ne vien par notiekošo Latvijā, bet arī par starptautiskajām aktualitātēm. Tā secināts jaunākajā pašmāju mediju un drošības ekspertu pētījumā. Tajā interesantas atziņas gan ziņu lasītājiem, gan rakstītājiem.
Pētnieki apskatījuši, kā latviešu un krievu mediji apraksta svarīgus ģeopolitiskus notikumus, kas Ukrainas notikumu kontekstā radīja īpaši nokaitētas emocijas.
Visbiežāk lietotie vārdi pašmāju interneta portālu publikācijās ir: NATO, Krievija, Latvija un bataljons. Izteikti militāras tēmas.
"Krimas aneksija, MH-17 lidmašīnas notriekšana, "Brexit", NATO Varšavas samits. Šie bija četri ārkārtējie notikumi, kas bija ar ilgstamību, bet ļoti koncentrēti laika nogrieznī," skaidro LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Latvijā pastāv divas, pilnīgi dažādas informatīvās telpas – viena latviešiem, otra krieviem, uzsver Jānis Sārts: "Brīva informācijas plūsma, šausmīgi daudz avotu. Man bijušas daudzas sarunas – kā tas var būt, ka "Delfi" versija latviski pilnībā atšķiras no krievu, kāpēc "Tvnet" latviešu valodā saka vienu, krieviski kaut ko citu."
Pētnieks Māris Cepurītis akcentē faktu, ka Latvijas žurnālistikas pliekanība ārzemju notikumu atspoguļošanā skaidrojama ar mediju šauro biznesa nišu: "Latvija kļūst par atbalsta telpu – valsti, kas pieņem un patērē starptautiskās ziņas. Latvijas mediju vidē ir ierobežots pašu radīts saturs par starptautiskiem notikumiem."
Krievijas vara un to atbalstošie mediji veiksmīgi manipulē gan ar viltus ziņu izplatīšanu, gan tā teikt, galvas jaukšanu. Steigā šādas puspatiesības mēdz paķert arī Latvijas mediji un neapzinoties tiražēt propagandistu sagatavotus melus.
"Durvju atvēršana nevis vienkārši ziņām, bet sagatavotiem produktiem. Ne viss, kas ir sagatavots Krievijas oficiālo ziņu aģentūru avotos, ir ziņas, tie ir sagatavoti dezinformācijas avoti," teic Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvis Andris Kudors.
Interesanti, ka krievu mediji daudz lielāku vērību pievērsuši Krievijas kā cietējas tēla atspoguļošanai, piemēram, dopinga skandāla un sankciju kontekstā. Latviski rakstošie mediji koncentrējušies uz "Brexit" analīzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
