Neatbilstoša degšanas procesa dēļ daļā katlumāju jāpārmaksā par siltumu, secina vides dienests

VVD skaidro, jo precīzāk noregulēts degšanas režīms katlumājā, jo efektīvāk sadeg kurināmais, mazāks ir tā patēriņš, zemākas izmaksas un labāka gaisa kvalitāte.

No divu gadu laikā testētajām 79 katlumājām vairāk nekā puse ir pašvaldību komunālo saimniecību siltumapgādes uzņēmumi. No 50 testētajiem komunālajiem siltumapgādes uzņēmumiem 12 jeb 24% nespēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām. Īpaši uztraucoši ir fakti, ka neatbilstošs degšanas režīms konstatēts katlumājās, kurās ir veikta rekonstrukcija.

VVD 2021. gadā veica testēšanu operatoriem, kas līdz 2018. gada 21. decembrim bija saņēmuši ES finansējumu jaunu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai programmā "Ekonomikas ministrijas atbalsta pasākumi 2014-2020". Atbilstību piesārņojošo vielu emisiju robežvērtībām nespēja pierādīt SIA "Šlokenbeka" Milzkalnes katlumāja, SIA "Preiļu saimnieks" katlu māja  Liepu 2, Preiļos, SIA "Cesvaines siltums" katlu māja Veidenbauma 18, Cesvainē.

Izvērtējot riskus, 2022. gadā izlases metode atšķīrās – testēšanai izvēlētas katlumājas, kas bijušas ar augstāku risku. Līdz ar to, salīdzinot rezultātus 2022. gadā, tika konstatēts lielāks skaits katlumāju, kas nespēja uzrādīt atbilstošu to darbību.

Optimālā degšanas režīmā rodas vismazāk piesārņojuma, tādējādi biznesa un vides intereses siltumapgādē ir vienādas. 2022. gadā VVD uzsāka emisiju testēšanu arī citās nozarēs, veicot monitoringu vēl 24 uzņēmumos. Tika testētas amonjaka emisijas dzīvnieku novietnēs, kopējā organiskā oglekļa koncentrācija iekārtās, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus, kā arī emisijas no koksnes pārstrādes, metāla ķīmiskās apstrādes un zivju miltu ražotnēm. Rezultāti norāda, ka 15 iekārtās emisijas atbilst robežvērtībām (67%), bet astoņās iekārtās konstatēta neatbilstība (33%).

Tikmēr ceturtdaļā jeb 25% no testētajām katlumājām tika konstatēta neatbilstība oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisiju robežvērtībām. VVD skaidro, ka oglekļa oksīda emisijas iespējams būtiski samazināt, veicot degšanas procesa ieregulēšanu. Oglekļa oksīds jeb tvana gāze ir ķīmisks savienojums, kurā esošais ogleklis vēl spēj sadegt, dodot siltumu.

Tikmēr modernā, labi regulētā katlumājā CO saturs dūmgāzēs nereti ir tuvu nullei – visa kurināmajā esošā enerģija pārtop siltumā.  Šādi 2022. gada labie piemēri ir sekojošu operatoru katlumājas: SIA "Baltic Candles Ltd.", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", Bauskas novada pašvaldības iestāde "Rundāles apvienības pārvalde", AS "Tukuma piens", SIA Liepājas enerģija katlumājas "Dienvidi", Spīdolas ielā 3A, Grīzupes ielā 10, Liepājā, AS "Latvijas finieris" rūpnīca Lignums Rīgā, Rīgas laku un krāsu rūpnīca.

Neatbilstība slāpekļa oksīdu NOx emisiju robežvērtībām konstatēta 9 gadījumos jeb 20% katlu māju. Slāpekļa oksīdu koncentrācija dūmgāzes ir atkarīga no degšanas procesa temperatūras. Augstā temperatūrā slāpeklis nevis pilnīgāk sadeg, bet gan veido papildus slāpekļa oksīdus. Šo neatbilstību iespējams novērst, regulējot degšanas režīmu vai izmantojot speciāli aprīkotus degļus.

Cieto daļiņu PM emisiju robežvērtība pārsniegta 7 jeb 15% katlumāju. Cēloņi –  nav gāzu attīrīšanas iekārtu, tās darbojas slikti vai atkal vainīgs nenoregulēts degšanas process.

2022. gada pieredze rāda, ka akmeņogles ir aizejošs kurināmais, jo tikai divās no testētajām katlumājām kurināja akmeņogles un abās nespēja nodrošināt sēra dioksīda SO2 emisiju robežvērtību ievērošanu.

Ir arī sliktie piemēri – katlumājas, kur pārsniegtas visu piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības – uzņēmumos "Preiļu saimnieks", Liepu 2, Preiļi, "RP Group", Tvaikoņu 21A, Jūrmala un "Rūjienas saldējums".

Gan katlumāju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis – precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai. Emisiju robežvērtību pārsniegumi, nestrādājošas gāzu attīrīšanas iekārtas, nenoregulēts degšanas režīms –  cēloņi neefektīvai un dārgai siltumapgādei.

Latvijā izvirzīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai, emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Laikā līdz 2025. gada 1. janvāra esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu 5-50 MW, kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība oglekļa oksīdam CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet izmantojot gāzveida kurināmo – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības. Šo prasību nodrošināšanai uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt, ka spēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām, būs jānomaina vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem.

VVD Latvijā kopumā uzrauga 3000 katlu māju ar jaudu, kas lielāka par 0,2 megavatiem. Tā kā vairumam katlu māju Ministru kabineta noteikumi nosaka emisiju robežvērtību mērījumus veikt tikai reizi trīs vai piecos gados atkarībā no jaudas, tad VVD uzskata, ka valsts emisiju monitoringa programma ir svarīgs kontroles instruments to gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzraudzībai, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

VVD laika posmā līdz 2025. gadam pārskatīs ~ 300 piesārņojošās darbības atļauju – apzinās un informēs uzņēmumus, vērtēs esošos operatoru veikto mērījumu rezultātus un spēju nodrošināt atbilstību, kā arī turpinās valsts monitoringa programmu, testējot sadedzināšanas iekārtu un citu ražošanas iekārtu emisijas.

Katlumāju monitoringa programma tiek realizēta, izpildot 2020. gada 16. aprīlī Ministru kabineta apstiprinātā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna uzdevumu – organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi.