247 000 eiro dārgie "Goda vārti" tiks nojaukti pēc diviem gadiem

Projektam iztērētie 257 tūkstoši eiro. Tiesa gan, "Goda vārti" Rīgas centrā stāvēšot tikai divus gadus. Pēc tam tos demontēs, dārgos digitālos ekrānus izjauks un izdalīs kultūras namiem.

Rīgas centrā zem pašiem premjera logiem atklāta spoža instalācija. Vietā, kur kādreiz atradās Ļeņins, tagad stāv Rīgas domes dāvana Latvijai simtgadē. Tā izmaksāja ceturtdaļmiljonu. Rīgas dome lepojas, ka šis esot unikāls mākslas objekts – vienīgais visā pasaulē. Autori: mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidojis – Māris Kalve, tekstus – dzejnieks Andris Akmentiņš.

Kad Rīga sākusi plānot simtgades notikumus, radusies iecere modernizēt visu Brīvības bulvāra aleju līdz pat Brīvības piemineklim. Bet tik daudz naudas nav bijis. Tāpēc nolemts ideju sašaurināt. Mākslinieki ieteikuši veidot interaktīvus vārtus no LED ekrāniem. Domes Kultūras pārvalde teikusi – lai notiek.

Nils Ušakovs

Rīgas mērs (Saskaņa)

Šie vārti bija ideja, kas bija akceptēti ļoti augstā līmenī, ja mēs runājam par kultūras ministri. Šo objektu svinīgi atklāja tie latviešu mākslinieki, kas veidoja šo… Pie tam es gribētu pasvītrot – patstāvīgo objektu, kas tiks izmantots arī pēc 18.gada. Manuprāt, šis objekts ir vietā un šis objekts no mākslas viedokļa izskatās ļoti pareizi. Bet vēlreiz – par šo objektu saturiski ir lēmuši speciālisti.

Darbs esot noticis mēnešiem. Aptaujātas vairākas LED iekārtu apkalpojošās firmas, lai saprastu, cik mākslinieku ideju realizēšana maksās. Tad sludināts konkurss. Tas noticis tikai pagājušā gada 17. augustā.  Kā liecina sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā – izvēlēta iepirkuma procedūra "Paātrinātais konkurss". Tā termiņš bija 12 darba dienas – līdz 4. septembrim.

Baiba Šmite

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece

NP: Kāpēc paātrinātais konkurss?

Šmite: Nu, tas ir atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un, aptaujājot video LED ekrānu izmantošanā iesaistītās kompānijas, kas darbojas Latvijā, novērtējot arī visas šī projekta izmaksas un izgatavošanas tempus, mēs sapratām, ka to ir iespējams izdarīt paātrinātajā kārtībā. Konkursā pieteicās viens pretendents. Mēs gaidījām vairāk pretendentus. Jo ziņa par šo konkursu bija ne tikai publicēta IUB mājas lapā un departamenta mājas lapā, bet izsūtīta sešiem pretendentiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, bet tomēr saņēmām tikai vienu pieteikumu.

NP: Varbūt laika bija par maz?

Šmite: Es jau jums teicu – apsvērām šīs iespējas, bet tādi bija mūsu nosacījumi. Jo mēs simtgadi gribējām sagaidīt un arī esam sagaidījuši ar šo objektu. Tā kā…

NP: Kas traucēja termiņu pavilkt garāku? Simtgade jau neatnāca tā kā sniegs ziemā.

Šmite: Nu, projekts ir ļoti tehniski sarežģīts. Ir gan konstrukcijas, jo ja Jūs tā rūpīgāk paskatītos, tad LED ekrānu salaidumi ir bez ietverošajām konstrukcijām un tas ir specifiski piemērots 3D projekciju demonstrēšanai.

Paātrinātajā konkursā bez konkurences uzvarēja firma "Palami". Tā reģistrēta šajā rūpnīcas ēkā Salaspilī. Tur ražo gan LED gaismekļus, gan dažādas mikroshēmas. Firmas īpašnieks un valdes locekļi – bijušie un esošie Baltkrievijas pilsoņi. Firma lepojas, ka uzstādījusi tablo Arēnā Rīga, reklāmu stendus Baltijas valstu lielveikalos un ielās.

SIA "Palami" pārstāve telefoniski "Nekā Personiski" apgalvoja, ka par projektu var runāt tikai valdes priekšsēdētājs, bet viņš esot aizņemts un braucot prom no Latvijas. Saruna tiek solīta kaut kad nākamajā nedēļā. Tomēr Pāvelu Ahroņinu pavisam nejauši izdodas sastapt tepat Rīgā, kad viņš ierodas apskatīt "Goda vārtus", kuriem dažas dienas pēc uzstādīšanas radusies kāda tehniska ķibele.

Pāvels Ahroņins

SIA "Palami" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks

NP: Jūs varat atbildēt uz vienu jautājumu?

Ahroņins: Man šodien vienkārši nav laika. Ne sekundes.

NP: piecas minūtes…

Ahroņins: Pirmdien. Mēs ar jums parunāsim. Braucam! Nav laika! Mums visa diena saplānota pa minūtēm. Kungi. Mēs Jums ar prieku atbildēsim.

NP: Jūs varat pateikt, cik tas maksāja?

Ahroņins: Es ar Jums pirmdien…

NP: Tās ir 10 sekundes.

Ahroņins: Es varu ar jums pirmdien tikties? Paldies! Brauciet.

Baiba Šmite

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece

Šmite: Šis ir projekts, kas ir paredzēts divus gadus. Un tur nebūs katros svētkos jauns piemineklis vai jauna dizaina statuja, vai skulptūra, vai egle. Šis būs objekts, kurā transformēsies un atspoguļosies visi būtiskie notikumi, kas šajā laikā valstī notiek.

NP: Divi gadi. Un pēc tam?

Šmite: Tā kā šo ekrānu lietošanas termiņš ir 12 gadi, tad jau pašā sākumā mēs sapratām, ka pēc tam šo objektu mēs šos ekrānus nodosim kultūras centra rīcībā. Mūsu koncertorganizācijas "Ave Sol", kura rīko lielos pasākumus pilsētvidē, krastmalā, mūsu kultūras centri, kur šie ekrāni var noderēt, jo tie ir sadalāmi pa segmentiem. Tā nav viena masa. Ir sadalāmi un veidojami atsevišķi dizaina objekti, ekrāni, informatīvie stendi.

Kā liecina Kultūras pārvaldes atsūtītās galvenās izdevumu pozīcijas bez atalgojuma māksliniekiem, tad visdārgākais bijis 64 kvadrātmetru lielais četru plakņu ekrāns. Tā cena – 182 000 eiro.

Karkass uz kā ekrāni uzstādīti kopā izmaksājis gandrīz 60 000 eiro (59 410 eiro). Metāla konstrukcijas – 18 000. 41 000 objekta segvirsma, pamati, podests un betona bloki.

Projektēšana 1800 eiro, ekrāna uzlikšana pusotrs tūkstotis, apkope 1400, demontāža 1350 eiro.

Izdevumu pozīcijas:

• Četru plakņu  ekrānu  izgatavošana ~ 64 m2  no 128 moduļiem, no 1983 gaismas diožu matricām, kabeļi, informācijas pārraides un elektriskie vadi, barošanas bloki u.c., īpašu formu izgatavošana stūra moduļu (salaiduma vietu) vienlaidus ekrāna veidošanai  – 182 240  eiro;
• objekta  segvirsmas (kur neatrodas elektroniskie elementi  – objekta augša, portāla ieeja, iekšpuse u.c.) , kā arī pamatnes apdares izgatavošana, krāsošana, uzstādīšana, nesošā podesta izvietošana un pildīšana ar betona blokiem – 41 210 eiro;
• metāla konstrukciju projektēšana, izgatavošana  un uzstādīšana -18 200 eiro;
• ekrāna uzstādīšana – 1500 eiro;
• apkope – 1400 eiro;
• projektēšana – 1800 eiro;
• demontāža – 1350 eiro

Lai arī Rīgas mērs un domes kultūras pārvalde apgalvo, ka dārgajam projektam stingru "jā" vārdu teikusi arī Kultūras ministrija, tajā amatpersonām ir nedaudz cits viedoklis. Latvijas simtgades birojs skaidro, ka šis ir tīrs pašvaldības projekts un valsts tajā nejaucas.

Jolanta Borīte

LV100 biroja projektu vadītāja

NP: Jums rādīja un teica, ka šis objekts maksās ceturdaļmiljonu, vai mēs tādu varam likt, vai tas ir labi?

Borīte: Nu, patiesībā nevienai pašvaldībai nav uzdevums ar mums saskaņot izmaksas, ja tas ir viņu budžets. Tā ir jebkuras pašvaldības atbildība. Šajā gadījumā arī Rīgas atbildība, jo jā šī informācija mums tika sniegta, bet mūsu uzdevums nav dot jebkādu eksperta vērtējumu.

NP: Kuram ir?

Borīte: To dara katra pašvaldība, ka iegulda savus finanšu resursus.

Einārs Cilinskis

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs

Cilinskis: Man personīgi šis izstrādājums nepatīk. Manuprāt viņš ir bezgaumīgs, bet tas nav Kultūras ministrijas viedoklis.

NP: Bet jūs paši kā 100gades kūrētāji nevarējāt neko teikt? Ieteikt Rīgas domei?

Cilinskis: Es nekūrēju simtgadi.

NP: Kultūras ministrija tā kā to dara.

Cilinskis: Nē, nu, protams, ka pašvaldības pašas izvēlas.

NP: Un ministrijai tur nav nekādas teikšanas.

Cilinskis: Par pašvaldības pasākumu. Protams, ka nē.

NP: Kaut kā koordinēties kā naudu tērēs simtgadei, māksliniekiem vai kaut kur citur?

Cilinskis: Nē.

Uzskatāms piemērs kā par lielu naudu izveidots mākslas objekts dažu gadu laikā kļūst nevienam nevajadzīgs ir "runājošie akmeņi". 2005. gadā Kultūras ministrija iztērēja pusmiljonu latu, lai no deviņiem laukakmeņiem izveidotu projektu "Runājošie akmeņi". Vairākus gadus akmeņus glabāja kādā noliktavā Rīgā. Tagad šis trekno laiku projekts ir atvests uz "Likteņdārzu".

2005.gadā reklāmas speciālists Ēriks Stendzinieks radīja projekcijas uz parastiem laukakmeņiem. Tos veidoja, lai Francijā reklamētu Latviju. Dažas dienas akmeņus izstādīja arī Rīgā. Pēc tam dārgais projekts kopā ar video un datortehniku aizceļoja uz kādu no noliktavām, kur par glabāšanu kultūras ministrija samaksāja 20 000 eiro. Tur tas zem klajas debess apklāts vien ar plēvi stāvēja līdz pat 2014. gadam.

Tomēr nekas no iecerētā nepiepildījās. Kultūras ministrija neveiksmīgi mēģināja pierunāt kādu no pašvaldībām akmeņus izvietot pie sevis. Tehnika, kas savulaik tika izmantota attēlu un skaņas radīšanai, novecoja un kļuva nelietojama. Kā rāda Kultūras ministrijas projekta bilances dokumenti, kas tapuši pirms akmeņu aizvešanas uz "Likteņdārzu", agrāk pusmiljona latu dārgā projekta iekārtu un akmeņu vērtība novērtēta uz 686 eiro. Kā stāsta "Likteņdārza" veidotāji, tādas naudas, lai projektu atjaunotu un akmeņi atkal sāktu runāt, viņiem nav.