Dānijas‑Latvijas kopuzņēmums Rīgas jūras līcī grib veidot foreļu audzētavas
Jau pagājušā gada nogalē Kurzemes piekrastē asus protestus izraisīja jaunais Jūras aizsargājamo teritoriju plāns, kas draudēja ļoti būtiski ierobežot zvejnieku darbu. Tagad tieši tajā pašā reģionā plānota darbība, kas jūru piesārņotu vēl vairāk.
Rīgas līcis Baltijas jūrā ir kā noslēgts ezers. Ūdens te nomainās ļoti reti. Tāpēc iecere pie Rojas un Mērsraga jūrā veidot foreļu fermas rada sašutumu vietējos iedzīvotājos un dabas sargos.
Pēdējos gados Eiropā daudzas valstis ierobežo jūrā izvietoto zivju audzēšanas sprostu attīstību. Modernās jūras audzētavās zivis audzē slēgtās vai daļēji slēgtās sistēmās, kas līdzinās baseiniem. Tajās barības pārpalikumi, zivju mēsli un citas vielas nenonāk jūrā, bet tiek savākti un aizvesti uz attīrīšanu. Savukārt atklātie sprosti ir milzīgi tīkli, caur kuriem viss nonāk tieši ūdenī. Dānijā, kur šādu audzētavu savulaik bija daudz, valdība jaunām vairs neizsniedz atļaujas, jo tās rada pārlieku slodzi videi. Arī Zviedrijā tiesas vairākās vietās apturējušas vai ierobežojušas zivju audzēšanu atklātos sprostos.
Pie Rojas un Mērsraga uzņēmēji jūrā grib izvietot vecos tīklu sprostus, no kuriem Dānija atsakās. Turklāt pagājušā gada nogalē asus zvejnieku protestus raisīja jūras aizsargājamo teritoriju plāns. Tas praktiski aizliegtu piekrastes zveju. Vietējie saka – ar vienu roku valsts liedz zvejot, jo jāsargā daba, bet ar otru gatava ļaut ar fermām radīt vēl lielāku piesārņojumu.
"Valdošie vēji, kas nāk uz Engures pusi, tie ir tieši no Rojas. Mēs paredzam, ka straumes un biomasas, atlikumi, neapēstais, zivju izvadītais barības apjoms – tas viss būs mūsu piekrastē. To visu saņems mūsu tūristi. Mūsu iedzīvotāji. Visi, kas gribēs nopeldēties. Es pieļauju, ka tā ietekme būs jūtama."
"Latvijas uzņēmējiem tas līdz šim ir bijis liegts, jo šādas vēlmes ir bijušas jau no 90. gadiem ik pa laikam. Ja vienreiz pasaka, ka tas ir liegts, otrreiz pasaka, trešoreiz, tad uzņēmēji saprot, ka tas ir liegts, un neviens tajā virzienā neskatās. Un pēkšņi, nezin no kurienes parādās daži džentlmeņi, kuriem tas nezin kāpēc ir atļauts."
Jūras straumes piekrastē no Rojas un Mērsraga virzās tālāk Jūrmalas un Rīgas virzienā. Un tieši Engure būs pirmā, kas sajutīs iespējamā piesārņojuma sekas.
"Tā kā process ir paredzēts 30 gadus, tas piesārņojums būs jūtams, tad tie potenciālie tūristi, kas šeit brauks pa vasaru atpūsties, brauks citur. Nav jau vairs tik grūti aizbraukt uz Spāniju, Itāliju vai kādu citu vietu, kur ir forši, kur ir lēti un nesmird."
"Arī attīstība apstāsies, jo solītās investīcijas 40 miljoni eiro, kas ir uz 10 gadiem, un tas ir četri miljoni gadā, nav vienlīdzīgi ar to ieguldījumu, ko pašvaldības un valsts iegulda, lai attīrītu jūru šobrīd. Līdz ar to uzņēmējs veic piesārņojumu, ar pašvaldības un nodokļu naudu mēs tīrām. Protams, ar dažādām citām fondu naudām, bet principu jūs sapratāt. Un dzīves kvalitāte. Mēs tomēr dzīvojam piejūrā, kur zilās pludmales mums joprojām ir, mēs esam ostā – burāšana attīstās. Tūrisms attīstās. Ir patīkami šeit dzīvot šobrīd. Mēs gribam, lai mums un arī nākamajām paaudzēm šeit ir patīkami dzīvot."
Sprostu biznesu Latvijā virza AS "Riga Bay Aquaculture". Tas ir īpaši šim projektam veidots uzņēmums. Tajā ietilpst Latvijas ikru ražotājs "Sudrablīnis Holdings". Partneris Dānijas akvakultūras uzņēmums "Musholm". Tas pieder Japānas pārtikas uzņēmumu grupai "Okamura Foods". Viņi paplašina savu darbību pasaules tirgos Āzijā, īpaši Ķīnas kontrolētajā Honkongā. Tas nozīmē, ka Rīgas līcī audzētās zivis, visticamāk, būtu paredzētas eksportam.
Projekta īstenotāji draudus dabai noraida. Dānijas pieredze rādot, ka piesārņojumu riski ir mazi. Viņi uzstāj, ka jau aprīlī jūrā būtu jāizvieto viens no foreļu audzēšans sprostiem, kas tad arī ļautu pārbaudīt, vai tā radītais piesārņojums ir kritisks apkārtējai videi.
"Ir ļoti daudz dezinformācijas un ir ļoti daudz citu veidu ražošanas, ko cilvēki ir redzējuši un dzirdējuši, un viņi to sasaista to visu ar šo projektu. Es nedomāju, ka cilvēkiem ir slikti nodomi, kāpēc viņi ir pret šo projektu. Mēs esam ļoti atvērti uz sarunu. Mēs esam taisījuši divas publiskās apspriešanas, mēs esam gatavi tikties, mēs esam gatavi intervijām, jo mēs esam ļoti pārliecināti par savu projektu, jo mēs zinām, kādu ietekmi tas radīs uz vidi."
Iecere līdz Ministru kabinetam nonāca Zemkopības ministra Didža Šmita laikā. Sākumā iezīmētas teritorijas, kur varētu fermas veidot. Tad sludināts konkurss, kurā uzvarējuši dāņi. Šmits noraida jebkādu lobiju konkrētam uzņēmumam.
"Es uzņemos atbildību, ka šis projekts Latvijā ir sācies. Viennozīmīgi. (…) Es atbalstīju. Viņi bija ministrijā. Bija dažādi cilvēki, tie dāņi atbraukuši un "Sudrablīnis", kas ir Latvijas partneris. (….) Tas ir normāls projekts. Dāņi jau audzē nezin cik gadus. Un šo dāņu kompāniju nopirkuši Japāņu investori. Dāņi uztaisīja audzētavu Japānā. Un kāpēc viņi nāk uz Baltijas jūru – jo Dānijā vairs jaunas licences neizsniedz. Viņi tur audzē, bet vairs nevar paplašināties. Un viņi meklē, sāk apgūt Baltijas jūru."
Par zivju fermu projektu spriež gan valdība, gan Saeimas komisija. Deputāti uzklausījuši iestādes, zinātniekus un sabiedrības pārstāvjus, kuri ieceri kritizē. Komisija aicina ministrus būt piesardzīgiem, taču Saeima nav pieņēmusi lēmumu sprostus atļaut vai aizliegt. Ministru kabinetā arī jautājums ir saskaņošanas un politiskās izvērtēšanas stadijā.
Izšķirošais lēmums tagad atkarīgs no ietekmes uz vidi novērtēšanas rezultātiem, ko šobrīd veic Valsts vides dienests. Plānam par darbu sākšanu bija jābūt gatavam jau 10. decembrī, bet process iestrēdzis. Galvenais klupšanas akmens ir uzņēmēju vēlme izvietot testa sprostu. Vairākas vides iestādes norāda – tas būtu pretrunā jebkādiem standartiem.
Tikmēr procesā iesaistītās VARAM, Zemkopības un Klimata un enerģētikas ministrijas "Nekā personīga" atrakstījās, ka tās zivju audzēšanas fermu projektā nav galvenās, atbildību noveļot viena uz otru.
"Es pats nāku no jūras pētnieku kalves, man ir doktora grāds hidrobioloģijā, jūras pētījumos. Es 20 gadus esmu nodarbojies ar jūras monitoringu un to saistošajiem riskiem. Tas ir viss, ko esmu darījis, līdz nonācu politikā. Mums ir jānovērtē tas, kas mums ir. Mums jūra ir daudz, salīdzinot pret citām valstīm, un iedzīvotāju skaitu, un mums viņa ir jāizmanto prātīgi un ilgtspējīgi.
(NP: Un neapdomīgi rīkojoties, mēs to visu varam sabojāt?)
Tieši tā. Mēs radām riskus, ka ilgtermiņā to būs grūtāk renovēt vai atjaunot."
"Mums tas ūdens, kas nonāk Baltijas jūrā, nomainās 30 līdz 50 gadus. Tas ir ļoti, ļoti lēni. Tā dēļ, ka Baltijas jūra savienojas ar Ziemeļjūru tikai Katagara šaurumā, kas ir starp Zviedriju un Dāniju, līdz ar to mums šis svaigais ūdens no Ziemeļjūras ieplūst tad, kad ir vētras caur šo te šaurumu. Un ūdens apmaiņa ir lēna. Tāpat Rīgas līcī, ūdens apmaiņa nav ātra. Tā ir vēl vairāk slēgta ekosistēma, un tas ir iemesls, kāpēc mūsu jūra ir jūtīgāka nekā citas pasaulē. Līdz ar to viss, kas rada piesārņojumu, mums būtu jāvērtē ļoti ļoti stingri."
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti pārmet, ka no uzņēmējiem nav saņemti konkrēti fakti par projekta ietekmi uz vidi un kā audzētavas piesārņojumu plānots novērst. Jūrā pakāpeniski iecerēts izvietot no 20 līdz 25 milzīgiem tīklu sprostiem. Katrs būtu vairāk nekā 50 metru diametrā un līdz 16 metru dziļš. Tie tiktu noenkuroti pie jūras gultnes. Vienā sprostā sezonas beigās varētu izaudzēt līdz 500 tonnas foreļu. Kopējais ražošanas mērķis, projektam sasniedzot pilnu jaudu, ir 7 līdz 10 tūkstoši tonnu zivju gadā. Šāds apjoms nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi.
"Jāņem vērā, ka Rīgas jūras līcī atrodas Natura-2000 aizsargājamās teritorijas, un skaidrs, ka šī eitrofikācija ir viens no potenciāli negatīvajiem ietekmes mehānismiem uz šīm teritorijām. Un ir jāsaprot, ka šādas barības vielu emisijas atstās negatīvu ietekmi uz šīm aizsargājamām teritorijām. Te kā piemēru var minēt – uz zemūdens rifiem, kas ir tas, ko Latvijā cenšamies sargāt. Ūdens caurspīdības samazināšanās automātiski nozīmē, ka šīs lielās makrofītaļges, kas aug uz rifiem, viņas nespēs augt tādā dziļumā kā iepriekš. Un tā ir viena no atslēgas sugām, kas formē fonu ekoloģiskajai daudzveidībai. Gan kā zivju nārsta vietām, gan kā mazuļu barošanās vietām, gan kā virknei citu sugu. Līdz ar to es teiktu, ka tā ietekme ir ļoti liela un kompleksa, un skar gan biotopus, gan atsevišķas sugas."
(Ko jūs varat teikt tiem, kuri saka, ka vecas tehnoloģijas, otreizejās lietošanas tīkli no Dānijas, atvedīs un tepat ieliks, jo Dānijā vairs nevar?)
Nē, tā nav patiesība. Pirmkārt, Dānijā viņiem ražošana turpinās. Un šeit tiktu veidots jauns uzņēmums, kuram būtu savi kuģi, savas pārstrādes, savi tīkli. (…)Tas viss tiktu veikts pēc jaunākajām un labākajām tehnoloģijām."
"Tad man ir pretjautājums, kāpēc Dānijā ir pieņemts lēmums aizliegt turpmāk šādu akvakultūru audzētavu ierīkošanu? Ja tiešām viņiem viss ir kārtībā. Kāpēc viņu pusē ir šāds lēmums?"
Uzņēmēji uzsver, ka piesārņojums būšot lokāls un sezonāls. Kā Dānijā, kur barības vielu koncentrācija pieaug tikai ražošanas sezonā, bet vēlāk samazinās. Vides uzraugi tam nepiekrīt – fermas plānots veidot īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tuvumā vai to ietekmes zonā. Rīgas līcis nav atklāta jūra, kā tas ir Dānijas piekrastē. Tas ir sekls, ar vāju ūdens apmaiņu, un šādas audzētavas var radīt ilgtermiņa sekas dabai.
"Tas mums atkārtojas laiku pa laikam. Tad mums ir cūku fermas, tad zvēraudzētavas. Tas iet pa apli. Tas ir vienmēr tā bijis. Jautājums, vai mēs paši novērtējam to, kas mums ir, un domājam divus soļus uz priekšu."
Mums zināms, ka par foreļu fermu iespējamo veidošanu Rīgas jūras līcī plānots spriest pirmdienas, 12. janvāra, koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Jautājums darba kārtībā iekļauts pēc "Progresīvo" lūguma. Savukārt neoficiāla informācija liecina, ka Valsts vides dienests, visticamāk, neļaus uzņēmējiem jūrā izvietot testa sprostu, ko viņi gribēja darīt jau šī gada aprīlī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
