Ierēdņi un politiķi noliedz, ka Latvijas Bankas vadītājs būtu izcēlies ar īpašu iniciatīvu banku ierobežošanā
Banku sazvērestība – šādu skaidrojumu apvainojumiem korupcijā ir izvēlējies Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viss notiekošais esot atmaksa par Rimšēviča darbu, lai piespiestu bankas atteikties no augsta riska darījumiem.
Tai pat laikā uz konkrētākiem jautājumiem par šo cīņu Rimšēvičs atbild, ka banku uzraudzība un cīņa pret naudas atmazgāšanu nav viņa un Latvijas Bankas kompetencē.
Ierēdņi un politiķi, kas izstrādā likumprojektus naudas atmazgāšanas ierobežošanai, noliedz, ka Latvijas Bankas vadītājs būtu izcēlies ar īpašu iniciatīvu banku ierobežošanā.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apgalvo, ka nerezidentus apkalpojošās komercbankas viņam atriebjas par aktīvo darbību naudas atmazgāšanas izskaušanā. Taču likumu rakstīšanā iesaistītie viņa īpašos nopelnus līdz šim nav saskatījuši.
Līdz 2014. gadam Latvijas Bankas galvenais uzdevums bija rūpēties par lata stabilitāti. Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, bankas funkcijas sašaurinājās. Tagad banka pieskata savas valūtas un zelta rezerves, uztur kredītu reģistru, uzrauga naudas mijējus un vāc statistiku Latvijas un Eiropas struktūrām. Banku uzraudzība tai noņemta pirms 17 gadiem. Šajās lietās iestādei palikusi konsultanta loma.
Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banku vada kopš 2001. gada. Latvijas komercbankas naudas atmazgāšanas skandālos figurē visu šo laiku. Caur Latvijas bankām plūduši gan Krievijas budžetam nozagtie miljardi Magņitska lietā, gan Ukrainas un citu bijušo padomju republiku amatpersonu kukuļu nauda. Pēdējie skaļākie skandāli ir sešu banku iesaiste Ziemeļkorejas darījumos un 2015. gada sākumā Moldovā nozagtais miljards.
Līdz šim Latvijas Banka ar skaļiem paziņojumiem par kritisko situāciju nerezidentus apkalpojošajās bankās nav izcēlusies. Tieši pretēji, 2014. gada Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumā citēta Latvijas Bankas amatpersona Uldis Rutkaste, kurš iebilst fonda viedoklim, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās ir galvenā problēma: "Atzīstot ar nerezidentiem saistītos riskus, Latvijas iestādes nepiekrīt, ka nerezidentu noguldījumu līmenis Latvijas banku sistēmas ekonomikā rada galveno neaizsargātību".
Jūs gribiet kaut ko iejaukties, esat izrāvuši no konteksta, es atvainojos, Uldis Rutkaste nav atbildīgs par naudas atmazgāšanu, es neesmu redzējis šo tekstu. Trešām kārtām, tās ir sarunas, kas ir ar valūtas fondu. Tas ir publiskais teksts. Mēs nekad aizkulisēs neesam pateikuši, ka mums viss ir kārtībā.
NP: Bet tas ir viņa teikums!
Tātad es jums vēlreiz saku, publiski, iespējams, ka šis cilvēks, lai saglabātu seju, bijis spiests teikt, ka nav tik traki.
Latvijas likumi banku jomā ar katru gadu kļūst bargāki. Pamatā tas notiek, jo pieaug starptautiskās prasības nelegālās naudas izskaušanā, un Latvija savus likumus salāgo ar tām.
2014. gadā sodi bankām par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem palielināti no 140 tūkstošiem uz 10 procentiem no bankas ienākumiem.
Pērn papildināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums. Bankām rūpīgāk jāizpēta savi klienti un darījumos jāzina patiesie labuma guvēji. Arī sodi palielināti.
Tas darīts, lai izpildītu Eiropas direktīvas prasības. Šie likuma grozījumi gājuši caur Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Tās vadītājs neatceras, ka Rimšēvičs būtu uzstājis uz lielāku likumu bardzību pret bankām. No viņa Saeimā nav saņemts neviens priekšlikums.
Pēdējo divu gadu laikā trīs reizes Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir grozījusi likumu par naudas atmazgāšanu. Trīs reizes nevienā no daudzajām sēdēm, kad mūsu komisijas telpas bija stāvgrūdām pilnas ar dažādākiem ekspertiem, lobijiem no komercbankām, nevienā no šīm sēdēm es, ne mani kolēģi Rimšēviču nav redzējuši. Ja viņš cīnījās, tad viņš noteikti to darīja klusumā.
Jāsaka, ka likumdošanas procesa laikā, kad tika pieņemti lēmumi par stingrāku regulējumu, pats Rimšēviča kungs uz sēdēm nebija ieradies, bija Kušnera kungs vai kāds cits pārstāvis, bet pats Rimšēvičs – nē, nemanīju nevienā sēdē.
Visās darba grupās, kur tiek lemts par naudas mazgāšanas ierobežošanu, piedalās arī Kontroles dienesta šefs Viesturs Burkāns. Arī viņš nav ievērojis Rimšēviča aktivitāti banku ierobežošanā.
Likums nosaka uzraugus un uzraugāmās personas. Latvijas Banka ir uzraugs pār valūtas maiņas punktiem. Tātad, tā ir viņu tiešā uzraudzība, šeit attiecīgi ir vadlīnijas viņiem jādod un tamlīdzīgi. Attiecībā uz kredītiestādēm uzraugs ir FKTK. Līdz ar to Latvijas Bankai vai vadītājam tiešas saskares ar to nav. Ja mēs runājam gan par pagājušo gadu, gan iepriekšējiem, bet īpaši par pagājušo, jo pagājušogad tika ieviesta ES 4. direktīva tā saucamajā naudas atmazgāšanas likumā, un ne darba grupās, ne arī Saeimas komisijās Rimšēviča kungu es ne reizi neesmu redzējis, un neesmu arī dzirdējis, ka kāds viņu pārstāvētu un teiktu, ka šis priekšlikums nāktu no Rimšēviča kunga.
Pagrieziena punkts attieksmē pret riskantajiem darījumiem Latvijas bankās notika 2015. gadā, kad Latvija gatavojās iestāties Attīstības sadarbības organizācijā OECD. Tās eksperti Latvijas bankām prasīja novērst pārrobežu kukuļdošanas iespējas.
Latvijas delegāciju vadīja Tieslietu ministrija, proti, es, tur bija virkne institūciju, bet saistībā ar naudas atmazgāšanu mūsu galvenie sadarbības partneri bija Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
NP: Un Latvijas Bankas eksperti?
Ar Latvijas Bankas ekspertiem šajā jautājumā nestrādājām šajā darba grupā.
Par netīrās naudas darījumiem 2014. un 2015. gadā ASV bankas slēdza korespondējošos dolāru kontus vairākām Latvijas bankām. Tas iedragāja Latvijas kredītiestāžu konkurētspēju. Šī situācija bija jārisina.
Atrastais risinājums bija nevis atteikšanās no riskantajiem klientiem, bet pierādīšana ASV bankām, ka Latvijas bankas darbojas pareizi un caurspīdīgi.
Lai to panāktu, uz Latviju tika uzaicināti auditori, kuriem uzticējās ASV bankas. Viņi veica pārbaudes Latvijas bankās. To rezultātā dažām bankām iespēju strādāt ar dolāru darījumiem atstāja.
Ilmārs Rimšēvičs apgalvo, ka tieši viņš ir bijis šo auditu organizētājs un tieši tas izsaucis komercbanku dusmas, kas tagad rezultējušās apvainojumos korupcijā.
Savu darbošanos banku audita organizēšanā Ilmārs Rimšēvičs nav juridiski nostiprinājis. Likums par Latvijas Banku viņam tādas pilnvaras nedod, cita mandāta viņam nebija, pat premjers par to nav bijis informēts.
Komercbanku asociācijā stāsta, ka ideja uzaicināt ASV auditorus nākusi no pašām bankām. Bankas arī par to maksājušas.
Mēs to noorganizējām! Latvijas Banka to noorganizēja. Mēs braucām, tikāmies ar lielajām amerikāņu firmām, bet, protams, ka pašās beigās, kad bija līgumu noslēgšana, tad mēs jau nevarējām to noslēgt, tad pašām bankām ar auditorfirmām bija jāslēdz līgumi un jāsamaksā nauda.
NP: Tad sanāk tā, ka premjers to zināja…
Premjers to nezināja! To darīja Latvijas Banka, jūs saprotat. Šīs ir lietas, kas notiek ļoti konfidenciāli. Mēs nevaram iet pie Ministru kabineta un izmētāt papīrus, un nolaist rokas. Tā bija patstāvīga, nenogurdināma cīņa par šo lietu sakārtošanu.
Cita lieta, uz ko norāda Latvijas Bankas prezidents, ir tā sauktā Latvijas onšorizācija, kuras iniciatore bija "ABLV Bank". 2015. gadā bankas lobijiem ideju bija izdevies pacelt līdz apspriešanai Saeimas Budžeta komisijas sēdē.
Viņi droši vien atceras, ka es savā laikā nojaucu viņu mērķus par tā saucamo onšorizācijas likumu, kas prasīja lielas pūles, jo atbalsts šai bankai ir bijis ļoti liels, pārējās bankas vēlas izrēķināties par citiem pāri darījumiem un par savu biznesa ienākumu mazināšanu.
Priekšlikuma būtība bija izmainīt nodokļu likumus tā, lai ārzonu firmām, kas piereģistrējas Latvijā, nodokļa likme par darījumiem ārpus Eiropas Savienības būtu 2,25 procenti. Priekšlikumu virzīšanā bija iesaistīti spēcīgi lobiji – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija un Komercbanku asociācija.
Daudziem deputātiem ideja patika, taču kategoriski iebildumi bija Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Kontroles dienestam. Šādi likuma grozījumi arī nebūtu ļāvuši Latvijai pievienoties OECD, kas bija Latvijas ārpolitikas mērķis numur viens.
Šis modelis ir tieši kaitīgs atbilstoši OECD kritērijiem, mēs gājām viņiem cauri, kad mūs vērtēja, un uzskatām, ka tas ir potenciāli kaitīgs.
Saeimas Budžeta komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvis. Taču tas nebija Rimšēvičs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
