Igaunijā "Rail Baltica" trase kilometrā izmaksās vismaz trešdaļu lētāk nekā Latvijā
Šonedēļ valdība atbalstīja par "Rail Baltica" atbildīgā uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pievienošanu "Latvijas dzelzceļam". Tam jāpadara projektu ātrāku un lētāku. Tagad plānotās pamattrases celtniecības izmaksas uz kilometru Igaunijā ir pat vairākas reizes zemākas. "Eiropas dzelzceļa līnijas" uzskata, ka igauņu plāni ir nereāli un finālā līdzināsies Latvijas izmaksām. Savukārt "Latvijas dzelzceļš" cer sliedes būvēt pats, jo to varot izdarīt lētāk.
"Eiropas dzelzceļa līnijas" savulaik radīja tādēļ, ka "Latvijas dzelzceļam" neuzticējās, uzskatīja, ka to pārāk ietekmē tā laika Ventspils mērs Aivars Lembergs un Krievijas bizness. Lembergs savulaik publiski aģitēja pret "Rail Baltica" projektu, teica, ka prātīgāk naudu novirzīt dzelzceļa elektrifikācijai austrumu robežas virzienā.
Kopš tā laika "Latvijas dzelzceļa" vadība jau vairākas reizes nomainījusies. Satiksmes nozare vairs nav ar Lembergu saistītās Zaļo un zemnieku savienības pārraudzībā. Bet "Rail Baltica", ko plānoja pabeigt līdz 2026. gadam, tā īsti nav pat uzsākta.
Šonedēļ valdība apstiprināja par "Rail Baltica" projektu atbildīgā uzņēmuma pievienošanu citai valsts kapitālsabiedrībai – "Latvijas dzelzceļš". Tā cer iekustināt iekavēto projektu un padarīt to lētāku.
Valdība konceptuāli atbalstīja "Eiropas dzelzceļa līniju" pievienošanu "Latvijas dzelzceļam", taču vēl pirms tam notiks audits, kurā izvērtēs, pārklājošās funkcijas.
Mums jāskatās konceptuāli, kā mēs varam integrēt esošo dzelzceļa infrastruktūru un izmantot tās zināšanas, kas ir jau mūsu dzelzceļam, jo skaidrs, ka tādā ne tik lielā valstī kā Latvijā uzturēt tik daudz infrastruktūras uzturētājus, kapitālsabiedrības un visu to administratīvo resursu – diez vai tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti.
"Latvijas dzelzceļš" ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī. Tajā strādā vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Tas ir arī vienīgais, kam ir specializēta sliežu ceļu būvniecības tehnika un eksperti.
VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs norāda: "Mēs redzam projektēšanas līmenī tie aizkavējumi ir gadiem. Projektu nav, šie te būvniecības projekti nav pilnā apjomā saprojektēti. Tiek būvētas saprojektētās lietas pa daļām."
"Eiropas dzelzceļa līnijās" strādā ap 100 cilvēkiem, kuru vienīgais uzdevums ir īstenot "Rail Baltica" projektu. Sākotnēji uzņēmums pret apvienošanu iebilda. Līdzšinējā valde, visticamāk, tādēļ šopavasar atkāpās. Tagad jaunā vadība cer, ka valdības pasūtītais audits pierādīs, ka daļa darbinieku noderēs arī turpmāk.
Ko mēs vēlamies darīt, ir izmantot arī LDZ kapacitāti un zināšanas, un kompetences, lai varētu efektīvāk strādāt uz priekšu.
Šogad sākušies "Rail Baltica" pamattrases būvniecības darbi pie Iecavas. Te taps aptuveni 45 kilometru posms līdz Lietuvas robežai. Nolīgtais būvnieks – Polijas , Francijas un Itālijas būvnieku pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV – varētu sākt darbus arī pie nākamā posma, taču tur aizvien nav pabeigta zemes atsavināšana.
"E.R.B. Rail JV" dalībnieki:
- "Budimex S.A." (Polija)
- "Eiffage Génie Civil SAS" (Francija)
- "Rizzani de Eccher S.p.A" (Itālija)
"Būvdarbi notiek aktīvi, un Iecavas apkopes punkts ir daļa no pamaTtrases. Mēs esam blakus pamatrasei, un šī ir tā bāze, no kuras arī tiks būvēta visa pamattrase," saka Naglis.
Video: Ieskaties, kā Iecavā top gadsimta projekts "Rail Baltica"
Par trases būvniecību pirms pusotra gada noslēgts līgums ar maksimālo summu 3,7 miljardi eiro. EDZL ziņo, ka panākts 100 miljonu samazinājums – uzbērumi un pārvadi būs zemāki, veiktas vēl citas izmaiņas. Galīgā summa aizvien nav zināma, bet atkarībā no posma tā varētu būt 11 līdz 20 miljoni eiro par kilometru.
Igaunija katram pamattrases posmam rīko atsevišķu iepirkumu. Šopavasar kļuva zināmi pirmie būvnieki. 53 kilometrus garā Pērnavas – Iklas posma līgums ir 332 miljoni eiro. Tātad 5,7 miljoni eiro par kilometru jeb divas līdz trīs reizes lētāk nekā Latvijā. Pat ņemot vērā, ka igauņiem izmaksas ar tiltiem un pārvadiem būs augstākas, tāpat viņu tāme ir vismaz par trešdaļu zemāka. Posmu būvēs vairāku uzņēmumu apvienība – arī Polijas Budimex, kas būvēs trasi arī Latvijā.
Šobrīd Igaunija tiešām mums dod tādu paraugu, indikatīvu atskaites punktu, kādas tad reālās kilometra izmaksas ir, un viņi to arī dara.
Vaicāts, kādēļ izmaksas pamattrases būvniecībā šobrīd izskatās Igaunijā ievērojami lētākas un Latvijā lielākas, satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") atbild: "Mans galvenais uzdevums ir sākt būvēt, sākt pamattrases celtniecību. Es iestājos amatā trīs mēnešus atpakaļ. Līgumi ir noslēgti, būvnieks ir izvēlēts, projekts ir izdarīts, un mans uzdevums būtu saprast, kā pēc iespējas efektīvāk, ko varētu darīt, lai šajā situācijā samazinātu izmaksu."
Savukārt Naglis norāda: "Līgumi tiek slēgti Igaunijā pēc pavisam cita principa nekā Latvijā. Un summas, kas tiek publiski lietotas, tas neatbilst tām summām, kas beigās viņiem arī būs gala izmaksas. Viņiem ir tā saucamie "alliance agreements". Un šajā līgumā pasūtītājs kopā ar būvnieku iet aliansē kopā strādāt. Viņiem ir kāda vīzija indikatīva, cik tas varētu maksāt, bet viņi vēl nezina līdz galam, cik tas maksās."
Latvijā pamattrases līgums ir arī tāds ietvara līgums, kurā mums ir atrunātas daudzas pozīcijas. Kopumā līgumā ir 3 – 4 tūkstoši pozīciju par konkrētiem darbiem. Un tad, kad notiek būvniecība un ir zināms detalizēts dizains, tālāk mēs būvniekam to iesniedzam. Būvnieks pēc šī līguma viņu izceno un iedod savu aplēsi. Un tad mēs skatāmies, ko var optimizēt un kā var samazināt izmaksas.
"Latvijas dzelzceļš" jau iepriekš piedalījies Centrālās stacijas būvniecībā. Tas uzņēmies arī jaunā sliežu ceļa būvniecību lidostas virzienā. Tagad notiekot diskusijas ar Finanšu ministriju, Konkurences padomi un citiem uzraugiem par to, vai varētu iesaistīties arī pamattrases būvniecībā.
Redzēsim, kāds būs lēmums, kāda būs arī lobiju ietekme attiecīgi no būvnieku puses saistībā ar to, ka skaidrs, ka potenciāli gana liels pīrāga gabals būvniecības industrijas spēlētājiem varētu tikt noņemts nost.
"Nu, tas, ko ar neapbruņotu aci var redzēt, ka Latvijas dzelzceļam ir kompetence, kā atrisināt vienu vai otru jautājumu, un to izdarīt būtiski lētāk, tas parādījās arī tad, kad meklēja risinājumu stacijas projektam, pēkšņi sāka parādīties cipari, kas ir tālu citādāki, nekā līdz šim "Real Baltica" bija piedāvājis," saka Ašeradens.
Tuvākajā laikā "Latvijas dzelzceļam" nāksies steidzami atjaunot avārijas stāvoklī esošos kontakttīklus, kas nodrošina elektrovilcienu satiksmi. "Nekā personīga" jau vēstija, ka šim mērķim dzelzceļš plāno naudu aizņemties. Naudas veco tīklu atjaunošanai nepietiek, jo tā novirzīta jaunā sliežu ceļa būvniecībai lidostas virzienā. Tur valsts uzņēmums arī būvēs jaunus kontakttīklus. Tas "Latvijas dzelzceļam", kura zaudējumi pērn bija 39 milljoni eiro, ļaušot iekarot jaunu biznesa virzienu – būvēt sliedes un kontakttīklus ārzemēs. Vispirms gan jāpielāgo tehnika Eiropas sliežu platumam.
"Šobrīd jau arī jau sniedzam pakalpojumus gan Lietuvā, gan Igaunijā attiecībā uz sliežu ceļiem. Nākamais solis, izaicinājums ir kontakttīkli. Mēs zinām, ka Lietuvā kaimiņi būvē ar ar Spānijā nolīgtu tehniku savu kontakttīklu. Tātad, tehnoloģisko iekārtu pieejamība tiešām ir izaicinoša. Un mēs esam specifiska industrija. Mūsu kopējais Latvijas dzelzceļa redzējums, ka tas ir svarīgākais, ir iesāktās infrastruktūras būves palaist ekspluatācijā. Tas ir būtiskākais, lai mūsu Latvijas vietējie cilvēki, iedzīvotāji varētu izmantot šo te infrastruktūru ikdienas savai mobilitātes vajadzībām un tādējādi neatstāt kaut kādas, teiksim, iesāktas, aizsāktas lietas," saka Grinbergs.
Igaunijas projekta ieviesējs "Rail Baltica Estonia" šonedēļ pauda gatavību intervijai, taču pieprasīja, lai tā notiek klātienē un vēlējās pirms sarunas saskaņot jautājumus. Tādēļ neizdevās uzzināt igauņu viedokli par to, cik salīdzināmas ir būvniecības izmaksu aplēses Latvijā un Igaunijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
