Arī šajās Eiropas parlamenta vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bijusi zema. Valsts pirmā persona Edgars Rinkēvičs izteicies, ka par to daļēji vaina jāuzņemas aģitētajiem, jo tie nav spējuši pārliecināt vēlētājus ar savu piedāvājumu. Partijām piešķirtie valsts līdzekļi ir lieli un tos gudri jāizmanto partiju popularizēšanai un jaunu biedru piesaistei.
Šonedēļ publiskotie KNAB dati par priekšvēlēšanu kampaņu tēriņiem rāda, ka savu deputātu kandidātu reklamēšanai partijas un to apvienības tērējušas vairāk nekā divus miljonus eiro un šī summa vēl pieaugs pēc gala izdevumu deklarāciju iesniegšanas.Lielāko tērētāju top galvgalī ir arī tādi politiskie spēlētāji, kuri pēc šā brīža prognozēm, Briselē nebūs pārstāvēti.
Pēdējā nedēļā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām partijas savu reklamēšanās intensitāti kāpināja. Piemēram, šeit Brīvības ielā vai katrā kvartālā uz jums noraudzījās kādas citas partijas līderi lielformāta attēlā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šoreiz sākās visai agri – jau 10. februārī. Katrs no 16 vēlēšanās pieteiktajiem kandidātu sarakstiem aģitācijā drīkstēja izlietot vairāk nekā pusmiljonu eiro (635 317 eiro). "Nekā personīga" apjautātās politiskās organizācijas apgalvoja, ka arī pēdējās dienās šos tēriņu griestus nepārsniegs, taču ieguldījumi kampaņās, tai skaitā no partijām piešķirtās valsts naudas, šīm vēlēšanām ir iespaidīgi.
Politisko partiju un apvienību tops, ko KNAB publicēja šonedēļ izskatās šādi: Pirmajā vietā ar vairāk nekā 400 000 eiro (400 790 eiro) lieliem tēriņiem ir Apvienotais saraksts. Politiskajai organizācijai, kurā ietilpst Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija un prognozes solīja vienu vietu Eiroparlamentā.
Gandrīz puse no aģitācijas izdevumiem tērēta vides reklāmām. Aktīva kampaņošana veikta reģionos. Galvenais Apvienotā saraksta vilcējspēks – bezpartejiskais Reinis Pozņaks, projekta "Tviterkonovojs" izveidotājs. Viņš arī rakstījis apvienības programmu šīm vēlēšanām.
"Valsts finansējums ir cita starpā paredzēts, lai uzrunātu sabiedrību, rīkotu kampaņas. Mēs pret Eiropas Parlamenta vēlēšanām izturamies ar ļoti lielu atbildību. Apvienotajam sarakstam tas, protams, ir izaicinājums, bet es domāju, jebkurai partijai tas ir izaicinājums, un, kāpēc citi mūsu konkurenti, kuriem ir pieejami daudz lielāki valsts finanšu resursi, neatvēl šo daļu sabiedrības uzrunāšanai, tas jājautā viņiem."
ZZS, izņemot vienu reizi ar Ivetu Griguli, iepriekš nav bijusi pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Neskatoties uz visai pieticīgajām izredzēm arī šo vēlēšanu aptaujās, ZZS kampaņā tērē daudz. Patlaban KNAB uzrāda vairāk nekā 270 000 (272 556) lielus tēriņus, bet gala summa pēc kampaņas beigām būs lielāka. Esot jāveido atpazīstamība gados jaunākajiem politiķiem, stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš kandidēja uz Eiropas Parlamentu, taču nebija saraksta pirmajā desmitniekā.
"Mēs noteikti netērēsim pusmiljonu, bet atbilstoši mūsu apstiprinātajai tāmei, mūsu tēriņi vēlēšanu kampaņai būs starp 300 000 un 400 000. Mēs esam rūpīgi izvērtējuši, kādāmaktivitātēm mēs šo naudu novirzām. Mēs izmantojam iespēju parādīt sevi, un tas nav saistīts tikai ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas ir kopumā, lai cilvēki atcerētos, ka ZZS ir, strādā."
ZZS lielākie izdevumi bijuši par reklāmām komercradio, kuros reklamēts Saeimas frakcijas vadītājs un Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta lokomotīve Harijs Rokpelnis. Par Rokpelni aģitēja arī Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Kaut Ekonomikas ministrs Valainis pats vēlēšanās nekandidēja, viņš ir ZZS izvirzītais eirokomisāra amata kandidāts. ZZS pēdējā vēlēšanu nedēļā aģitēja arī pie lielveikaliem Rīgā. "Nekā personīga" novēroja, ka atšķirībā no citām partijām, pie telts nebija sanākuši saraksta līderi – vienīgi Saeimas deputāts Oļegs Burovs no "Gods kalpot Rīgai", kurš vēlas kopīgu startu ar ZZS nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.
"Latvija Pirmajā vietā" tēriņu ziņā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā ierindojas trešajā vietā ar vairāk nekā 230 000 eiro. (231 707 eiro). Tie pamatā maksāti par radio un vides reklāmām. Partijas līderis Ainars Šlesers pats šajās vēlēšanās nekandidēja, bet sarakstā ar trešo numuru bija viņa dēls Ričards.
Vēlēšanu kampaņa sakrīt ar Andrejsalas projekta "Riga Waterfront" aktivitātēm. Tajā materiāli ieinteresēts arī Šlesera ģimenes uzņēmums. SIA "Riga Waterfront" padomes loceklis ir Šlesera dēls Edvards. Politiskās partijas "Latvija Pirmajā vietā" Latvijas Tik Tok kanālā tiek reklamēta "Riga Waterfront" prezentācija, tā izdevīgumu mūsu iedzīvotājiem uzsver arī Eiropas Parlamenta saraksta līderis Vilis Krištopans.
"Kā šis projekts izmainīs ne tikai Rīgu, bet arī Latviju? Tas vēriens ir neaprakstāms!"
Rīgas domes deputāts Valters Bergs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šonedēļ lūdzis izvērtēt, vai "Riga Waterfront" prezentācijas izmaksas nav vērtējamas kā "Latvija Pirmajā vietā" vēlēšanu izdevumi, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jo Berga skatījumā, šis projekts faktiski tiekot reklamēts kā Šlesera partijas projekts.
"Tas, kas mans ģimenes uzņēmums ir saistīts ar šo uzņēmumu, jā. Šis uzņēmums ir sācis savu darbu, tas ir kopuzņēmums. Tie, kas vēlas saistīt, var saistīt. Bet tās ir divas dažādas lietas. Trīs miljardu projekts un piedevām es nemaz nekandidēju uz Eiropu."
Ceturtie lielākie tēriņi šai kampaņā bija partijai "Stabilitātei!" (225 224 eiro). Valodu ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmās "Stabilitātei!" veikli apgāja ar bulgāru vārdu izmantošanu, jo daži vārdi tajā sakrīt ar krievu valodu. Rosļikova paša vārds vēlēšanu sarakstā nebija atrodams, bet viņš aktīvi reklamēja savu partiju reģionālajās avīzēs, īpaši Daugavpilī. Partijas izdevumi reklāmai presē veidoja pusi no kampaņas izdevumiem.
"Ar bulgāru valodu viss ir kārtībā, tā ir Eiropas Savienības līdz ar to mēs to absolūti drosmīgi izmantojām. Tas ir likuma ietvaros. Un es nedomāju, ka mēs šai gadījumā izdarījām kaut ko sliktu. Politiskie spēki internetā izmanto dažādus paņēmienus, lai piesaistītu savu vēlētāju uzmanību. Kāpēc šai gadījumā "Stabilitātei!" jārīkojas savādāk?"
Piektajā vietā KNAB apkopotajā tēriņu topā ar turpat 200 000 (198 998 eiro) ierindojas "Jaunā Vienotība".
Tai līdz šim bijis lielākais deputāts skaits Eiropas Parlamentā. Taču apvienību skāruši negatīvi notikumi, piemēram, aizdomas par aplokšņu algu maksāšanu partijā "Vienotība", un kriminālizmeklēšana saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa komercreisu izmantošanu. Tāpēc deputāti ķērušies klāt neordināriem piegājieniem, piemēram, Eiroparlamentāriete Inese Vaidere par līdz šim paveikto Briselē Instagram platformā atskaitās savam kaķim.
Apvienība "Jaunā Vienotība" ir viens no lielākajiem valsts finansējuma saņēmējiem. Un tās kampaņas gala tēriņi būs lielāki. Likums neparedz limitētajos izdevumos ieskaitīt tādas pozīcijas kā pasta pakalpojumi partiju avīžu izsūtīšanai. Jaunā Vienotība izplatīja savu aģitācijas avīzi ar kopējo tirāžu – 280 000 eksemplāru. Par tās izgatavošanu, drukāšanu un piegādāšanu "Jaunā Vienotība" samaksājusi 85 000 eiro.
"Mēs esam laika gaitā redzējuši, ka cilvēki, kuri balso par mums, plaši interesējas par notikumiem valstī, un tad mēs arī varējám [aģitācijas avīzēs] ierakstīt visu ko. Man pašam bija interesanti, ko kolēği ir darījuši."
Pēc neiekļūšanas Saeimā, "Latvijas attīstībai" uz Briseli startē atsevišķi no līdzšinējiem partneriem – kustība "Par!" un partijas "Izaugsme". Valsts finansējumu tā neizmanto, bet kampaņā tērē (173 929 eiro) ziedotāju un pašu biedru naudu. Starp lielākajiem ziedotājiem uzņēmēji brāļi Marts un Pauls Dandzbergi, partijas kasi regulāri papildina arī vēlēšanu saraksta līderi Artis Pabriks un līdz šim vienīgais no "Latvijas attīstībai" Eiroparlamentā ievēlētais deputāts Ivars Ījabs.
"Arī ierobežoto resursu dēļ mēs nevarējām tik daudz vides reklāmas atļauties kā viens otrs, mums nav tādu billboard kā dažiem konkurentiem, bet tā kā mūsu vēlētājs ir salīdzinoši moderns, tad mums ir diezgan daudz kas soctīklos."
Nacionālā apvienība, kas pēdējos Eiropas Parlamentā sasaukumos stabili bijusi pārstāvēta ar Robertu Zīli, arī šajā kampaņā galveno akcentu gan interneta resursos, gan vides reklāmās lika uz savu līderi (139 021 eiro ).
"Mums diezgan sabalansēti tie izdevumi, jo saprotam, ka nākamais gads ir būtisks, ir pašvaldību vēlēšanas. Tās tomēr ir vēlēšanas pēc lielās administratīvi teritoriālās reformas un partijām būs labi sevi jāparāda."
100 000 eiro limitētajos izdevumos vēl ir pārsniegusi tikai "Saskaņa". ( 115 608 eiro) . Eiroparlamentārietis Nils Ušakovs šoreiz kandidēja bez partnera "Gods Kalpot Rīgai" un līdzekļus nežēloja ne vides reklāmām, ne saldumiem bērniem.
"Mums tas no vienas puses bija pakārtots ierobežojumiem, kādās valodās mēs varam komunicēt, tas nozīmē, ka mēs savu uzsvaru esam likuši uz "outdoor" ( vides reklāmām). Tās ir reklāmām pieturvietàs un tie ir lieli formāti, tā saucamie. (NP: Kāpēc cukurvate?) Nav nekādas ķīmijas. Vienígais, kas var notikt, var izkrist no rokām. Es saprotu, ka dažiem, tas izskatās jocīgi."
Dažas no politiskajām organizācijām neslēpa, ka kampaņa bijusi svarīga, lai apzinātu, cik no biedriem vēl vispār ir aktīvi un labāk varētu sagatavoties pēc gada gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
"Mums svarīgi bija apzināt savus biedrus."
Partija "Progresīvie", kura pēc neoficiālām prognozēm visdrīzāk pirmo reizi būs pārstāvēta Briselē turpmākos piecus gadus, šai kampaņā salīdzinoši ar citām parlamentā pārstāvētajām partijām tērēja maz, nedaudz virs 50 000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
