Vēstniecība, spiegi un čekisti – skandāls, kas satricināja Latviju
2007. un 2008. gadu mijā, kas bija arī "Nekā personīga" pirmā sezona, Latviju satricināja skandāls, kad tika pieķerti spiegi, kas darbojās Krievijas vēstniecībā.
No Latvijas izraida Krievijas diplomātu vicekonsulu Aleksandru Rogožinu, kuru esot ļoti interesējusi Latvijas iekšlietu datu bāze. Latvijas dienesti viņam sekojuši, un, kad Rogožins "pārkāpis pieļaujamā riska robežu", noķerts.
Kad spiegs jau bija pametis Latviju, atklājās interesantas saiknes starp Krievijas vēstniecību, vēstnieku Viktoru Kalužņiju un politikai pietuvinātajiem Latvijas trazītbiznesmeņiem.
Piekļūt sensitīvajiem datiem spiegam no Krievijas vēstniecības palīdzējis kāds policijas iecirkņa inspektors un pensionēts robežsargs. Vēlāk raidījums "Nekā personīga" secināja, ka izraidītā spiega Rogožina tēvs ir bijis ciešos kontaktos ar Latvijas politisko vidi un uzņēmējiem. Vēlākā Latvijas kultūras ministre Žanete Jaunzeme viņu raksturoja ar vārdiem: "Gaišs un inteliģents cilvēks".
Neraugoties uz spiegu skandāliem, Latvija valdība Godmaņa un Šlesera divjūgā strauji devās Krievijas politbiznesa virzienā. Rīgā uz īpašu sanāksmi Kongresa namā ieradās daudzi Kremļa ietekmes aģenti. Tajā skaitā par Latvijas strēlnieku mazdēlu sevi saukušais Pjotrs Avens, "Gazprom" vadības līmeņa cilvēki.
Bizness ar austrumos tobrīd bija nosaukts, kā Latvijas veiksmes formula, izliekoties neredzam, ka aizkulisēs dažādām metodēm darbojas personas, kas arī izspiego un izvērš ietekmi pār mūsu valsts neatkarību un ekonomisko brīvību. Kā tolaik Krievijas politikas eksperti Rietumos teica, – Krievija neiekaro, Krievija nopērk.
Projektu "Nekā personīga. Faili" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga. Faili" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024

Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
