No OCTA apdrošināšanas fonda trim miljoniem – kampaņām un konkursiem izdala vairāk nekā 680 000 eiro

Latvijā pieņemtais ceļu satiksmes drošības plāns paredz 10 gados uz pusi samazināt negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. Tomēr visas iesaistītās puses atzīst, ka tas nav reāls. Kaut pērn  Latvijā dzīvību uz ceļa zaudēja  111 cilvēki, kas ir mazākais rādītājs kopš valsts neatkarības atgūšanas, šis gads  jau atkal iesākās  ar vairākām traģiskām avārijām.

Pērn rādītāji uzlabojušies vienīgi pret iepriekšējo gadu. Arī 2024. gads nebija izņēmums – visvairāk autovadītāju un pasažieru gāja bojā automašīnu  sadursmēs, transportlīdzeklim saduroties ar šķērsli, vai apgāžoties. Pērn uz autoceļiem mira arī 16 gājēji.

Atbildīgie kā galvenos negadījumu ietekmējošos faktorus nosauc jau labi zināmos – atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana,  piedalīšanās satiksmē apreibinošo vielu ietekmē, riskantu apdzīšanas manevru pielietošana, arī ceļu infrastruktūras  ietekme.

"Notikumu komplekts, ja tā var nosaukt pēdiņās. Tā ir šī attieksme no dalībniekiem. Daļēji varētu arī teikt- ka kaut kur arī "klibo"  infrastruktūra," saka Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norāda: "To nekādā ziņā nevar noliegt. Mēs patiešām satiksmes drošības rādītājos esam vienā no vissliktākajām vietām Eiropas savienībā. Par iemesliem –  tad man jābūt burvim, lai pateiktu, kas tie ir par iemesliem. Tad mēs to jau sen būtu atrisinājuši."

Negadījumu novēršanas pasākumiem, apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā 2 procentus no apdrošināšanas prēmijām.  To nosaka likums. (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums).

Par apdrošināšanas fonda  izlietojumu lemj valdības izveidota Ceļu satiksmes drošības padome. Parasti to vada satiksmes ministrs. Taču šī bija viena no retajām reizēm, kad trīs miljonus iekšlietu un satiksmes nozares sadalīja bez  ministra virsvadības (2 990 911).

Padomes dalībnieki vienlaikus ir arī finansējuma saņēmēji. Šogad atbalstīja  vairākus projektus,  kurus būtu  jāsedz no iestāžu pamatbudžeta. Piemēram, Valsts policijai piešķīra  140 tūkstošus astoņu jaunu  dronu iegādei smagu ceļu satiksmes negadījumu izpētei.

Juris Jančevskis

Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks

Tas ir gaisa kuģis ar 3D video kameru. Un 3D planšete, kas skenē notikuma vietu. Mēs ātrāk dabūjam šo info par attālumiem un tā tālāk. Kas ļauj vienkāršāk rekonstruēt notikuma gaitu.

Savukārt ugunsdzēsēji no fonda saņemtajiem 250 tūkstošiem plāno uzlabot savu materiāltehnisko bāzi, kas paredzēta cilvēku glābšanai pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs norāda: "Glābēju dienests (VUGD) tiek finansēts  no budžeta, tam ir paredzēta bāze, to pašu putu iegādei, bet ir šis te likuma regulējums, kas paredz, ka no šīm apdrošināšanas iemaksām, visiem likumā uzskaitītajiem dienestiem ir iespēja mērķtiecīgi izmantot šo finansējumu tām lietām, kas ir saistītas ar ceļu satiksmes drošību, tas arī tiek darīts."

10 tūkstošus no fonda finansējuma saņems arī robežsargi, lai uzlabotu savas operatīvā transportlīdzekļa vadīšanas iemaņas.

Bet "Latvijas valsts ceļi " turpina vidējā braukšanas ātruma radaru uzstādīšanu uz Latvijas autoceļiem. Kapitālsabiedrība no fonda naudas prasīja vairāk nekā miljonu eiro 17 jaunu mērīšanas ierīču uzstādīšanai, arī uz Liepājas šosejas,  kur pērn jūnijā notika traģiskais negadījums. Prakse rādot, ka radaru kontroles posmos negadījumu skaits samazinās.

Tomēr "Latvijas valsts ceļi" šogad no fonda saņēma  par 600 000 tūkstošiem mazāk nekā prasīts -700 tūkstošus. Iemesls – pieteikumu skaits pārsniedzis pieejamo finansējumu. Ceturtā daļa no faktiski autovadītāju kabatas maksātās naudas  šogad sadalīta dažādām informatīvām kampaņām un konkursiem par drošību uz ceļiem.

Mārtiņš Lazdovskis

VSIA "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs

Protams, ka par problēmām uz autoceļiem ir jārunā, un par to ir jārunā konsekventi, vai mums katru gadu jārunā, ka Jāņos nevajag lietot alkoholu un braukt, tas ir diskutējams jautājums. To efektivitāte ir jāvērtē. Es kā ceļu pārvaldītāja vadītājs vairāk gribu praktiskas lietas, salīdzinošo nelielākas investīcijas, kādām papildu barjerām, papildu ribjoslām, vai pa 1 miljons eiro varam izbūvēt kādas papildu 3,4 km gājēju, velosipēdistu ceļa.

Iedzīvotāju izglītošanai  šogad sadalīti vairāk nekā  680 0000. Un daudzas no iniciatīvām ir līdzīgas. Autotransporta direkcija par 50 tūkstošiem veidos kampaņas par bērnu drošību sabiedriskajā transportā, drošības jostu lietošanu autobusos un atbildīgu sabiedriskā transporta vadītāju.

Satiksmes ministrija par 30 tūkstošiem rīkos kampaņu par bērnu drošu iekļaušanos ceļu satiksmē un tikpat daudz  (30 tūkstoši) – konkursam par satiksmei drošāko pašvaldību.

Biedrībai "Latvijas Transporlīdzekļu  apdrošināšanas birojam " piešķirti 60 tūkstoši, lai atgādinātu šoferiem par OCTA polises iegādi un saskaņoto protokolu  līdzi ņemšanu automašīnā, kaut gan saskaņotais ir pieejams aplikācijā telefonos.

Tomēr visievērojamākie līdzekļi dažādām kampaņām un konkursiem- 410 tūkstoši piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Tā par šo naudu apmaksās reklāmas  par 165 tūkstošiem. Valsts kapitālsabiedrības  vadītājs nepiekrīt, ka  to varētu darīt par mazāku naudu vai par  saviem līdzekļiem.

"Nav tā, ka CSDD ir lieka nauda, kāpēc jūs no tās nevarētu darīt vēl kaut ko? ["Nekā personīga": Bet pusmiljons, piekritīsit ir liela nauda?] Tieši tā! Pusmiljons ir liela nauda. Lai šī nauda mums būtu lieka, tad pakalpojuma cenai būtu jābūt vēl lielākai," saka Aksenoks.

Lielākā daļa informēšanas un izglītošanas kampaņu atkārtojas no gada uz gadu un nav skaidrs , kā satiksmes politikas veidotāji mēra to lietderību.

"Jautājums par to lietderību – tas ir jautājums, kā novērtēt kampaņu ietekmi. Šeit šos kritērijus nevar tik precīzi definēt- vai šī būs tieši šī kampaņa, kas samazināja šo  te alkohola lietotāju skaitu. Vai vienkārši – lielāki sodi," saka SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš.

Fonda nauda tiek izlietota arī dažādiem pētījumiem. Smagos ceļu satiksmes negadījumus pērn analizēja gan Rīgas tehniskā universitāte, gan Ceļus satiksmes drošības direkcija.

Padome atbalstīja, ka šāds pētījums būtu CSDD jāturpina un jau otro gadu kapitālsabiedrībai piešķīra  150 tūkstošus.

"Ir jāsaprot starpība, ko negadījuma vietā dara Valsts policija un ko dara CSDD šī te ekspertu grupa. Policijai ir svarīgi noskaidrot, kurš ir vainīgais.  Tas, ko darām mēs, mums ir svarīgi noskaidrot apstākļus, kāpēc tas tā notika," bilst Aksenoks.

Viena no smagākajām šā gada janvāra  autoavārijām notika uz Ventspils šosejas, kur dzīvību zaudēja diriģente un 14 gadīga soliste. Smagi  tika ievainoti vēl vairāki skolēni. Neoficiāla informācija liecina, ka mūziķus vedušais minivena šoferis veicis neapdomīgu apdzīšanas manevru. Medijos minēts, ka pasažieri nav bijuši piesprādzējušies un autovadītājs  bijis zināms kā agresīvs braucējs.

Vaicāts, vai pašvaldības atbildība tajā bija, Aksenoks saka: "Es to nesauktu par atbildību, bet daudzas lietas nebija izdarītas tā, kā tam vajadzētu būt."

Pagājušajā gadā  smago ceļu satiksmes negadījumu pētījumu  kā pilotprojektu īstenoja CSDD  drošības eksperts Oskars Irbītis. Nākamgad esot plānots piesaistīt vairākus ekspertus, kuri analizētu negadījumu izraisījušo autovadītāju pagātni un cilvēciskos faktorus. CSDD iecerējis likuma izmaiņas, lai eksperti varētu piekļūt gan krimināllietas materiāliem,gan valsts un pašvaldības institūcijām. Tomēr, vai izmaksu pieaugums tiks segts no CSDD līdzekļiem vai atkal prasīts no šī apdrošināšanas fonda līdzekļiem, esot atkarīgs no politikas veidotājiem.

Ventspils pašvaldības darba grupa šonedēļ ziņoja, ka pārkāpumus savu atbildīgo iestāžu amatpersonu rīcībā tā nesaskata. Policija Ventspils traģiskās avārijas krimināllietu  izmeklēs iespējams vairākus gadus. Bet no  neatkarīgajiem CSDD pētniekiem informāciju mediji uzzināt nevar, jo likums tiem neļaujot atklāt pētījumā uzzināto. Tomēr pirms gaidāmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem sabiedrībai būtu tiesības uzzināt svarīgas detaļas par transportlīdzekļu drošību un autovadītāju uzraudzību. Piemēram, kāpēc avārijā nenostrādāja  skolēnus vedušā busiņa gaisa spilvens vai arī šoferis to bija vienkārši atslēdzis.