Vai nauda ir vērtīgāka par idejām? Saeimas deputāti meklē komerciālu vērtību zinātnieku pētījumos
Nekompetence vai bailes no jaunām zinātnieku radītām idejām? Ilgi gaidītā Saeimas komisijas sēde, kur deputāti cerēja atklāt, kā zinātnei paredzētā nauda tiek notērēta nelietderīgu ideju attīstīšanai, beidzās ar secinājumu, ka ne visi pētījumi ir pelnoši un tagad vajagot izdomāt, kā to mainīt? Par valsts iestāžu tēriņiem zinātniskajam darbam, kas pēdējos gados sastādījis ap 20 miljoniem un par kuru pamatotību jau agrāk jautājumus uzdevusi Valsts kontrole, parlamentārieši aizmirsa.
Latvijas Zinātnes padome pērn sadalīja nepilnus 17 miljonus eiro 56 pētījumiem. Galvenais kritērijs naudas piešķiršanai ir idejas zinātniskā izcilība. Taču Saeimas Publisko izdevumu komisija tagad liek padomei un pētniekiem atskaitīties par izpētīto un meklē idejās komerciālo vērtību.
Šonedēļ pienāca ilgi gaidītā Saeimas Publisko izdevumu komisijas sēde, kur deputāti gribēja atklāt, kā zinātnieki izšķērdē naudu viņuprāt nevajadzīgām idejām. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis izcēla 5 projektus ar nosaukumiem, kas, viņaprāt, liecināja par kreisu ievirzi.
Četri no tiem bija sociālo zinātņu jomā – par "Wolt" un "Bolt" kurjeru darbu Latvijā, cilvēku dzīves izpēti Latgalē, par antidženderisma diskursu publiskajā telpā un viendzimuma pāru ģimenēm. Piektais pētījums bija no inženierzinātņu jomas par bezvadu enerģijas pārvadi. Visdrīzāk deputātu bija piesaistījis vārds progresīvie pētījuma nosaukumā.
"Tie ir tie pētījumi, kuriem ejot cauri likās, ka tie varētu būt.. pirmkārt, gan jau nejaušība, viennozīmīgi, un, otrkārt, tā kā izskanēja, var jau ņemt citus pētījumus, mēs noteikti šo tēmu, izskatās, ka vēl turpināsim. Ja ir kāds labāks vēl, tad droši var ņemt arī citus pētījumus."
Šos pētījumus pēc rūpīgas izvērtēšanas par vērtīgiem atzinusi Latvijas Zinātnes padome. Var secināt, ka deputātus satrauca fakts, ka zinātnieki tērē naudu sociālo ideju izpētei – tās ir grūti monetizēt.
Komisijas priekšsēdētājs Melnis neuzskata, ka būtu pārkāpis akadēmiskās brīvības principu. Deputāti nekritizējot priekšlikumus, bet interesējoties par pētījumu praktisko pielietojamību un to komerciālo vērtību. Viņaprāt, par to vajadzētu diskutēt jau projektu atlases laikā.
NP: "Kāda ir jūsu izglītība, Melņa kungs?"
KM: "Mana? Ceļa-tiltu būvinženieris"
"Šī programma ir faktiski mērķēta uz jaunu ideju radīšanu, nevis uz ideju tālāku komercializēšanu. Tātad mērķis ir atšķirīgs, līdz ar to arī tas rezultāts ir atšķirīgs. Šis ir plašāks rezultāts un ārvalstu eksperti pamatā vērtē izcilību, to interesanto komponenti, kas atšķir Latvijas zinātniekus no citiem zinātniekiem, ar ko viņš ir interesants un unikāls."
NP: "Ir fizikā,, piemēram, Higsa bozons, kuram nav komercializējama vērtība, bet tas ir ļoti nozīmīgs […] Vai neriskējam pazaudēt tādus?"
KM: "Jūs tagad jau mēģināt nonākt pie tā gala slēdziena. Tas, kas notiek pašreiz, ir tas process, kur mēs aicinām no uzņēmēju puses, nu tad meklējam to labāko risinājumu."
Šie pētījumi finansēti no fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas, kuru administrē Latvijas Zinātnes padome. Programmas uzdevums ir ģenerēt jaunas idejas, neatkarīgi no politiskiem uzstādījumiem vai finansiālās atdeves.
Konkurence ir liela – kopš 2021. gada saņemti gandrīz 3000 (2928) pieteikumi. Atlasi izturējuši 338. Četros gados padome sadalījusi 101,1 miljonu eiro. Tas ir vidēji 300 tūkstoši vienam pētījumam uz vairākiem gadiem.
"Faktiski Latvijā no valsts budžeta finansētā tā ir vienīgā un, ne par velti es komisijas sēdē uzsvēru, ka tā faktiski ir pamatprogramma pētniecībai. […] Uz šīs programmas rezultātiem tālāk balstās nākamie pētījumi, starptautiski pētījumi, lietišķi pētījumi, komercializējamas idejas. Tāpēc viņa ir tik ļoti vajadzīga zinātniekiem."
Deputāti satraucās, ka pētījumi nogulstot atvilktnēs un to rezultātus neviens neuzzinot. Zinātnieki to noliedz, jo ar rekomendācijām pastāvīgi vēršas pie atbildīgajiem, taču paliek nesadzirdēti.
"Mūsu pētnieki ir saņēmuši draudu vēstules, mēs kā institūcija esam saņēmuši draudu vēstules, sākot ar Endo Lapsu un beidzot ar anonīmiem sūtītājiem. Tātad, kā mums risināt šīs attiecības starp zinātniekiem, kuru zināšanas tiek novērtētas ar zinātnisko ekspertīzi, un politikas veidotājiem Eiropas Savienības līmenī, bet Latvijā šī ekspertīze tiek reducēta? Kāpēc? Nekompetence? Bailes no jaunajām zināšanām, ko zinātnieki rada? Vai mērķtiecīga cīņa par budžeta naudu? Jo zinātniskā darbība ir ļoti viegli un sensitīvi diskreditējama."
Sēdē pētniekiem jau atkal nācās taisnoties par "Wolt" un "Bolt" kurjeru darba pētījumu 2024. gadā. Autori veica ap 60 padziļināto interviju ar ēdienu piegādātājiem, galvenokārt ārvalstniekiem. Tas bija pirmais šāda apjoma pētījums Latvijā, kur analizēja mobilo platformu nodarbinātības problēmas, kas pēc Covid-19 pandēmijas Eiropas Savienībā ir īpaši aktuāla tēma.
"Šīs zināšanas, ko mūsu pētnieces ieguva, izmantoja Eiropas komisija, izstrādājot jauno direktīvu, kas regulē šo platformu darba situāciju […] Latvijā nedz Ekonomikas ministriju, nedz Darba devēju konfederāciju šis pētījums neinteresēja. Tieši otrādi, pētījums tika izmantots kā sinonīms nelietderīgai naudas izlietošanai."
"Pētījums ir, bet es runāju, ka tie rezultāti, kādi viņi ir pēc tam ņemti vērā Eiropas Komisijā kā pamati, es to personīgi nezinu, nevarēju atrast."
Ēdienu piegādes kurjeru pētnieki jau 2024. gadā norādīja uz platformu nodarbinātības problēmām – necaurspīdību, neuzticamiem datiem. Pētījuma secinājumi ieteica noteikt par pienākumu platformām dalīties ar datiem ar valsts institūcijām. Tobrīd to neviens neņēma vērā, bet tagad parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām imigrācijā gala ziņojumā, kas publicēts pavasarī, kā jauns parādījies secinājums, ka platformām vajadzētu dalīties ar datiem ar Valsts darba inspekciju.
KM: "Mēs šodien diskutējam tikai un vienīgi par rezultātiem."
NP: "Tad kāpēc ministrijas netika iesaistītas diskusijā? […]"
KM: "Lai saprastu: jautājums ir, kuras ministrijas ir jāiesaista?"
Ministrijas un valsts iestādes politikas veidošanai paši pasūta pētījumus. Bet arī tajos bieži neredz pievienoto vērtību. Piemēram, asas diskusijas izsauca Slimību profilakses un kontroles centra pasūtītais pētījums par igauņu un lietuviešu alkohola patēriņu Latvijā, jo neesot pamatoti pētīt kaut ko, kas visiem jau esot zināms. Arī to komisija vēl pētīšot.
"Ja man šodien pajautās, kur ir tie pētījumi, tur ir jāskatās, es pat nezinu, vai ir kāda datubāze viena. Visdrīzākais ir jāiet atsevišķi cauri, katrai ministrijai pa visiem pētījumiem un tad jāliek kopā. "
Valsts iestāžu pasūtītie pētījumi ir atrodami Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datubāzē. Kopš 2020. gada institūcijas no valsts budžeta izdevušas ap 20 miljonus 467 pētījumiem.
Visvairāk tērējusies Zemkopības ministrija, ko pārrauga Melņa pārstāvētā ZZS partija. Ministrija par 153 pētījumiem samaksājusi 12,5 miljonus eiro. Īpaši dārgas ir augu selekcijas programmas, pērn tādas pasūtīja pat divas par apmēram 2,4 miljoniem eiro. Pēdējos gados vairākas reizes iepirkti arī pētījumi par zirņu un pākšaugu audzēšanu, kas maksāja nedaudz virs 305 tūkstošiem.
"Tā ir aktuāla tēma. Tas ir gan ar slāpekli saistīts jautājums, gan arī pēdējā laika aktualitāte…noteikti ir dzirdēts par ASNS rūpnīcu, kas būvējas šobrīd Jelgavā un tās ir zināšanas, kas būs nepieciešamas arī lauksaimniekiem, kad tie piegādās produkciju šai rūpnīcai."
Valsts kontrole revīzijās novērojusi, ka ministrijas pēta daudz un tēmas pārklājas arī ar zinātnieku individuālo darbu, taču izmaiņas politikas dokumentos vai normatīvajos aktos ne vienmēr seko.
"Tā pati ēnu ekonomikas politikas veidošana un saliedētas sabiedrības politikas veidošana…pētījumi ir, ir rezultāti, ir kopsakarības, bet kad mēs skatāmies uz politiku, mēs redzam, ka tas netiek izmantots. […] Mēs saprotam, ka arī pētījumiem, zinātniekiem ir viena skola, otra skola, ir viena pieeja, otra, bet tik un tā tas ir jāliek kopā, ir jāizmanto. Un ir jābūt argumentiem, kāpēc mēs kaut ko neņemam. […] Mēs no atsevišķām revīzijām, ka nepietiekami izmanto."
Valsts kontrole padomes locekle Inga Vilka raidījumam norādīja, ka revidenti līdz gada beigām varētu ķerties pie valsts iestāžu analītisko dienestu darba pārbaudes. Visticamāk, tad arī varētu tikt vērtēta institūciju zinātnisko tēriņu lietderība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
