Gandrīz trešdaļa darbinieku piedzīvo mobingu darba vietā, rāda pētījums

Viņa uzsvēra, ka pētījumā piedalījās gandrīz 1600 respondentu, tāpēc iegūtie dati ir pietiekami nozīmīgi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai. Lai gan izlase nav pilnībā reprezentatīva visām nozarēm, rezultāti ir satraucoši un rāda, ka mobings darba vidē ir nopietna problēma.

Pētījumā mobings tika vērtēts ne tikai pēc tā, vai cilvēki paši to atpazīst, bet arī pēc konkrētām uzvedības izpausmēm. Viena no biežākajām ir apzināta informācijas slēpšana, kas traucē darbiniekam pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Ābeltiņa norādīja, ka ne visi šādu rīcību nosauc par mobingu, lai gan pēc būtības tā tam atbilst.

Pretēji izplatītam pieņēmumam, pētījums neuzrādīja būtiskas atšķirības starp vecuma grupām – mobingu līdzvērtīgi piedzīvo gan jauni darbinieki, gan cilvēki ar ilggadēju darba pieredzi.

Runājot par iemesliem, kāpēc mobings organizācijās turpinās, psiholoģe skaidroja, ka būtiska problēma ir skaidru rīcības mehānismu trūkums. Darba vietās, kur ir izveidota efektīva ziņošanas sistēma un skaidri noteikumi, darbinieki retāk piedzīvo izdegšanu. Savukārt daudzi cietušie norādījuši, ka pēc vēršanās pēc palīdzības nekāda reakcija nav sekojusi vai pat radušās negatīvas sekas. Tas veicina situāciju, kurā pāridarītāji nejūt atbildību par savu rīcību.

Ābeltiņa atzina, ka cilvēki, kuri paši agrāk piedzīvojuši mobingu, reizēm vēlāk šādu uzvedību normalizē un atkārto arī pret citiem. Vienlaikus ir arī pretēji piemēri – daļa cietušo kļūst daudz apzinīgāki un nevēlas nodarīt citiem to, ko paši piedzīvojuši.

Pētījums apliecina arī ciešu saistību starp mobingu un profesionālo izdegšanu, vēlmi pamest darbu, sliktāku psiholoģisko labsajūtu, biežāku slimības lapu izmantošanu un zemāku darba produktivitāti. Tas rada riskus ne tikai pašiem darbiniekiem, bet arī darba devējiem, tostarp finansiālus zaudējumus.

Lai veicinātu izpratni par psiholoģisko drošību darba vietās, sākta informatīvā kampaņa "Neredzamās rētas". Tās mērķis ir veidot nulles toleranci pret mobingu un mudināt gan darbiniekus, gan darba devējus nopietni uztvert ziņojumus par psiholoģisku vardarbību.

Ja organizācijā problēmu neizdodas atrisināt, Latvijā pēc palīdzības iespējams vērsties pie Tiesībsarga. Vienlaikus Ābeltiņa pauda cerību, ka arī Latvijā nākotnē varētu ieviest līdzīgu regulējumu kā Lietuvā, kur uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem ir pienākums organizēt apmācības par mobinga atpazīšanu un novēršanu.