Uz saturu

Valsts policijā par draudiem dzīvībai Bunkus aprakstījis situāciju uz ceļa, kad motobraucējs, iespējams, piedraudējis ar ieroci

Kā "Nekā Personīga" apstiprināja Iekšlietu ministrijā, Valsts policija varētu izsludināt atlīdzību par tādas informācijas sniegšanu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai. Šāda prakse ir izplatīta arī citās valstīs, bet Latvijā līdz šim tā nekad nav tikusi piemērota. Policija uzskata, ka šādas iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā arī Latvijā. 

2018. gada 3. jūnijā 19:16

Ministrs Rihards Kozlovskis arī ticies ar ASV vēstnieci Latvijā un ar viņu vienojušies, ka Latvija varēs saņemt palīdzību no Amerikas dienestiem, ja tāda būs nepieciešama.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rihards Kozlovskis

Rihards Kozlovskis
Iekšlietu ministrs (Vienotība)

Skaidrs, ka tā bija rūpīgi plānota slepkavība. Protams. (NP: Tur ir bijuši vairāk nekā divi cilvēki?) Ir iesaistīti vairāki. Skaidrs, ir izstrādāts konkrēts rīcības modelis, kāpēc tieši tajā vietā, skaidrs – videokameru trūkums un tā tālāk. Tas liecina par profesionālu pieeju un izpildījumu. (NP: Vai pēc tā kā noziegums izplānots un realizēts ir iespējams pateikt rokrakstu un aptuveno noziegumu grupējumu vai valstis, no kurām šādi noziedznieki varētu būt varējuši ierasties Latvijā? Vai arī tas ir bijis tikai vietējais "darbaspēks"?) Es domāju, ka policijai noteikti ir redzējums par izpildījuma rokrakstu. Bet šodien pateikt vai tie ir bijuši vietējie noziedznieki, vai arī tā bijusi iebraukuma grupa vai pasūtījums, kas tiek izpildīts no ārvalstīm, to es šodien jums nevaru apliecināt. Bet skaidrs, ka tas ir jautājums, uz kuru ir jāatbild.

Iekšlietu ministrs min 2009. gadā notikušo uzbrukumu Jūrmalā, kurā ar pieciem šāvieniem no "kalašņikova" automāta tika noslepkavots ar organizēto noziedzību saistīts darbonis, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis. Sarežģītajā izmeklēšanā policija slepkavības izpildītāju izskaitļoja. Krievija slepkavu Latvijai neizdeva, bet paturēja apcietinājumā pie sevis.

Rihards Kozlovskis

Rihards Kozlovskis
Iekšlietu ministrs (Vienotība)

Šī ir ārkārtas situācija tieši tāpēc, ka tie nav deviņdesmitie, ja mēs atceramies deviņdesmitos, tad spridzināja, šāva, un tas būtu kārtējais paziņojums. Tāpēc es arī uzskatu, ka mums ir jādara maksimāli viss, lai varētu atklāt noziegumu. Un es arī izskatu versiju un ir arī likumā par Valsts policiju iespēja izsludināt arī atlīdzību par informācijas sniegšanu. Jo jāsaprot, ka šeit ļoti lielu lomu spēlēs informāciju, ko mēs varēsim saņemt. Jo, ja slepkavība bija ļoti profesionāli organizēta un jautājums par izpildītāju aizturēšanu nav vienkāršs. (NP: Vai pieļaujat iespēju prasīt palīdzību no ārvalstu dienestiem?) Mēs noteikti prasīsim… (NP: Neesat vēl prasījuši?) Neesam. Ja tāda nepieciešamība būs… Es esmu pārrunājis ar ASV vēstnieci par šo jautājumu. Viņu ekspertu piedāvājums, ja būs nepieciešams, viņi ir gatavi to sniegt.

Maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum patika grezns dzīvesveids. Viņš bija ietekmīgs, bet no publicitātes vairījās. Tāpēc publiski pieejams tikai neliels skaits viņa foto.

Maksātnespējas nozari pārzinoši cilvēki Mārtiņu Bunku raksturo kā viena no divu ietekmīgu administratoru grupējumu pārstāvjiem. Nosacīti pretējā pusē atradās cita skandaloza personība – Māris Sprūds. Laikā, kad abu grupējumu administratori audzēja ietekmi un pārdalīja administrējamos uzņēmumus, tika ievērotas nerakstītas vienošanās, lai nopelnīt varētu visi un abas puses nejustos apdalītas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Bunkus ir administrējis 15 uzņēmumus. Bet biežāk viņa vārdā darbu veikuši biroja cilvēki. Visticamāk, pirmās būtiskās nesaskaņas radās, kad bija jādala lielie objekti. Par "Krājbankas" likvidatoru 2011. gadā FKTK pretēji Vienotības premjera Valda Dombrovska iebildēm izraugās tēvzemiešu ģenerālsekretāru un Sprūda cilvēku Aigaru Lūsi. Vēlāk Lūsis tiek atsaukts un par administratoru iecelts uzņēmums "KPMG Baltics", kas procesiem piesaista arī zvērināto advokātu Romualdu Vonsoviču.

2016. gada sākums advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum sākas saspringti. Pirmkārt – nomainās valdība. Premjera un finanšu ministra amats no Bunkas ziedojumus saņēmušās "Vienotības" nonāk ZZS. Drīz pēc tam sākas kadru pārbīdes VID. No ietekmīga amata aizrotēts advokāta brālis Kaspars. Viņš pēc vairāku mediju ziņotā izlīdzējis Mārtiņa Bunkus klientiem ar lietu sakārtošanu dienestā. Šajā pat gadā Mārtiņš Bunkus nosūta vairākus iesniegumus KNAB, prokuratūrai un Valsts policijai.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume "Nekā Personīga" apstiprināja, ka Bunkus 2016. gada februārī vērsies prokuratūrā, kas iesniegumu pārsūtījusi tālāk birojam. Tajā bijis minēts, ka notiekot mēģinājumi pret advokātu safabricēt krimināllietas, un tas tiekot darīts, piekukuļojot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. KNAB par to veica izpēti un 2016. gada 4. augustā nosūtīja Bunkum atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Tā paša 2016. gada oktobra sākumā Bunkus vēršas Valsts policijā. Viņam šķitis, ka kādā krustojumā, ar auto nogriežoties pa kreisi, pretim braucošais motociklists viņam piedraudējis ar ieroci. Kā apliecina policijā, – šajā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

2016. gada martā par "Trasta komercbankas" likvidatoru FKTK izrauga citu Sprūda cilvēku – Ilmāru Krūmu. Bet drīz sākas problēmas. "Nekā Personīga" uzzina, ka Krūms bankas likvidācijas procesā vairāk nekā sešus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Mārim Sprūdam.

Tad pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tiek sākts kriminālprocess, par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu. Brieda administratora nomaiņa. Bet Saeimā tolaik grozīja likumus, kas sašaurinātu to administratoru loku, kuri varētu likvidēt uzņēmumus. Un tas par bankas likvidatoru neļautu kļūt Armandam Rasam. "Nekā Personīga" šonedēļ izdevās ārzemēs esošo Rasu sazvanīt. Zināms, ka 2017. gada martā, kad vēl nekas neliecina, ka tieši viņš no Krūma pārņems Trasta komercbankas likvidēšanu, Rasam ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību ar Mārtiņu Bunku.

Pirms gada īsi pirms savas aizturēšanas Krūms "Nekā Personīga" savus mēģinājumus nepieļaut Rasas nonākšanu bankā skaidroja ar vēlmi viņu pasargāt. Krūma teiktais pēc Rasas kompanjona Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas iegūst pavisam citu nozīmi.

Ilmārs Krūms

Ilmārs Krūms
Latvijas trasta komercbankas bijušais administrators (2017. gada maijs)

Viņš, tāpat kā es, ir četru bērnu tēvs, un tas man priecē un ir svarīgi, lai viss viņam dzīvē ir labi. (NP: Ne jau aiz personiskām simpātijām jūs mēģinājāt panākt, lai viņš nekļūtu par jūsu pēcteci.) Tieši tāds arī ir iemesls. (NP: Iemesls? Viņš ir pārāk simpātisks?) Viņš vienkārši nezina, ar ko viņš saskarsies. Un es negribu… Viņš to uzzinās trīs piecu mēnešu laikā. Tad jau būs par vēlu.

Kā liecina vairāku neoficiālu avotu teiktais – pusgads cietumā Māra Sprūda un viņa cilvēku spējai ietekmēt procesus bijis kritisks. Savukārt Mārtiņš Bunkus strauji centies savu ietekmi audzēt. Kas pretējai pusei nav paticis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nejauša sakritība vai arī ne, bet Bunkus un Sprūda ceļi krustojušies vēl kādā lietā. Advokātu birojā "Bunkus" valdes locekle Jekaterina Galuška, kura līdz šim bijusi Mārtiņa Bunkus labā roka, pagājušā gada novembrī iecelta par uzņēmuma "Dzimtā sēta" administratori. Šo firmu vairākus gadus administrēja Māris Sprūds. Tā iejaukta sarežģītās vairāku desmitu miljonu eiro shēmās, kas saistītas ar lieliem zemes īpašumiem pie Ķīšezera. Bunkus biroja darbiniece Galuška 21. maijā ir izsludinājusi Dzimtās sētas kreditoru sapulci, kam būtu jānotiek 6. jūnijā.

Slepkavība iztraucējusi FKTK plānus saistībā ar "AB.LV Bank". "Nekā Personīga" zināms, ka trešdien bija ieplānota sanāksme, kurā lemtu par bankas pašlikvidēšanos. Tomēr tā tika atcelta.

Pēters Putniņš

Pēters Putniņš
FKTK priekšsēdētājs

(NP: Vai tā ir taisnība, ka trešdien bija plānota ārkārtas FKTK sēde par "AB.LV" jautājumu?) Nē, mums nav bijusi nekāda sēde. (NP: Bet vai bija plānota?) Nē. (NP: Mums ir ziņas, ka bija plānota un ka tā tik atcelta.) Nu, ko jūs gribat, lai es atbildu. Ja jūs zināt labāk par mani, nu tad… (NP: Nebija plānota?) Nē, mums neviena sēde nav notikusi… (NP: Nē, notikusi nav. Bet, vai nebija plānota?) Nē, mēs neesam neko plānojuši.

Dana Reizniece-Ozola

Dana Reizniece-Ozola
Finanšu ministre (ZZS)

(NP: Šonedēļ nebija plānota ārkārtas sapulce, kas tika atcelta dienā, kad notika slepkavība?) Zinu, ka bija plānota sapulce, kuru atcēla, bet es nezinu, kādi ir tie argumenti, tad ir jāprasa Putniņa kungam.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

(NP: Vai nav tā, ka Bunkus kunga slepkavība parāda to, ka tieslietu ministra solītā maksātnespējas nozares sakārtošana nav notikusi? Jo ir nogalināta amatpersona Amatpersona, par kuru tā kā Tieslietu ministram būtu jānes atbildība.) Es visu laiku esmu uzsvēris un uzsvaru, ka juridiski esam likumu izmanījuši. Visas izmaiņas ir, bet sistēma ir tik trausla, ka pateikt, ka tā ir kārtībā, es neņemtos. Protams, ir jābūt nodrošinātai pilnīgi visai visu citu iesaistīto uzraudzībai. KNAB, pārējiem. To mums tikai prakse var parādīt. Protams, ka šis ir gadījums, kur… Kāpēc ir svarīgi, lai tiktu uzraudzīts "AB.LV" process. Protams, cilvēki vēlas, lai ir cilvēki, kuri vēlas, lai atgriežas vecais process, lai varētu kaut ko runāt. Nu ir parādījies laupījums. Kas notiek aizkulisēs – tas ir tiesībsargājošo dienestu uzraudzībā. Ja tur atklāsies, ka tas ir dēļ likuma vai tas ir procesā… Maksātnespējas process no valsts netiek uzraudzīts, protams, ka kādam būs jāatbild. Šobrīd ir galvenais, lai atrastu vainīgos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm